Lielākoties sabiedriskā transporta pieturās uzrunātie rīdzinieki cītīgi seko līdzi, vai nopirkta sabiedriskā transporta biļete. Tagad soda samaksāšanai vien piecus eiro no naudasmaka neizvilksi. Ja pasažierim braucieni ir par pilnu cenu – to nepirkšanas gadījumā sods ir minimums 20 eiro.
Rīdziniece Aija stāsta, ka sabiedrisko transportu izmanto pāris reizes nedēļā, viņa e-talonu vienmēr nopērk savlaicīgi un pērk stundas biļeti, jo izmanto divus maršrutus. Par zaķi nekad nav braukusi.
Savukārt Kārlis atzīst, ka retos gadījumos nesamaksā par braucienu ar sabiedrisko transportu. Jaunietis mācās vidusskolā un ar autobusu, trolejbusu un tramvaju var braukt par brīvu, taču arī viņam braucieni jāreģistrē. Pretējā gadījumā šādam pasažierim uz vietas kontrolierim jāmaksā līgumsods triju eiro apmērā. Dažkārt puisim gadījies aizmirst e-talonu mājās:
„Nu, tad neko, tad par zaķi braucu. Nu, bet tas ļoti reti ir, tā kā man vienmēr līdzi ir. Kaut gan maku var aizmirst vai pazaudēt.”
Uzņēmumā „Rīgas satiksme” skaidro, ka, piemēram, pret bērniem izturas īpaši saudzīgi un cenšas izskaidrot nepieciešamību reģistrēt braucienus.
„Ja mēs runājam par pārējiem pasažieriem, kas tagad brauc sabiedriskajā transportā un biļeti nav reģistrējuši, tad ir 20 eiro, maksājot uz vietas, vai 30 eiro, maksājot rēķinu, ja viņam pirmo reizi sods tiek piemērots.” - „Rīgas satiksmes” pārstāve Baiba Bartaševiča-Feldmane stāsta, ka rēķins aug ar katru nākamo pārkāpumu. Lielākais sods ir 50 eiro. Ja sodus nesamaksā, darbu sāk parādu piedziņas kantoris. Ja arī pēc tam sodi paliek nesamaksāti, tiek ierosināta tiesvedība:
„Pagājušajā gadā noslēgušies vairāki tiesvedības procesi, kas ir noslēgušies par labu „Rīgas satiksmei”. Un nesamaksātie sodi tiek piedzīti no šiem pasažieriem.”
''Rīgas satiksmes'' pārstāvis Viktors Zaķis: ''Ir svarīgi vēl arī pieminēt to, ka tajā brīdī viņam ir jāsamaksā ne tikai tas sods, bet arī viņam ir jāsamaksā par visiem tiesvedības izdevumiem, jo tos, protams, ne tiesa pati sev neapmaksā, ne ''Rīgas satiksme'' neapmaksā. Līdz ar to beigu beigās izdevumu bezbiļetniekam sanāk krietni vairāk, un te ir jāsaprot, ka soda neizbēgamība šeit ir pilnīgi noteikti.''
Tomēr Zaķis tajā pašā laikā norāda, ka uzņēmumā apzinās – sodus iekasēt varēs ne no visiem pasažieriem:
„Ir tādi bezpajumtnieki, no kuriem - mēs arī ļoti labi saprotam, ka, lai arī kādi viņi būtu, lai arī kādus mēs mehānismus lietotu, - diez vai kaut ko spēsim arī dabūt. Tādā sabiedrībā mēs dzīvojam.”
Ir arī kāds rekordists - viņu kontrolieri bija pieķēruši vairāk nekā 140 reizes, un šis cilvēks nav samaksājis ap 5000 eiro lielu sodu. Taču kopumā, kopš pirms diviem gadiem sodi palielināti, kontrolieri novērojuši, ka iedzīvotāji kļuvuši uzmanīgāki.
„Sods tomēr ir diezgan liels, un viņi saprot, ka tā neizbēgamība ir, un tie, kas saskaras ar parādu piedzinējiem, tomēr to ir apjautuši. Cilvēki ir kļuvuši uzmanīgāki. Protams, ka vēl aizvien turpinās regulārās dežūras pie reģistratoriem ar ķeršanu, kurā brīdī tas atslēgsies, lai vēl paspētu noreģistrēt biļeti,” stāsta Viktors Zaķis.
Pirms trim gadiem, kad sodi vēl nebija palielināti, par braukšanu bez biļetes sodīti aptuveni 72 000 pasažieru. Pērn par apmēram 5000 mazāk. ''Rīgas satiksmē'' norāda, ka būtisku izmaiņu nav.
„Diemžēl, ja cilvēkam ir kaut mazākā iespēja nesamaksāt, vienmēr būs cilvēki, kas to izmantos. Tas saistīts visdrīzāk ar kaut kādu sabiedrības līmeni vai attīstības līmeni, ar atbildības līmeni un ar visu pārējo. Diemžēl šīs situācijas tādas arī ir. Visdrīzāk tās arī būs, bet, jo vairāk cilvēki redzēs, ka soda samaksāšana ir neizbēgama, tad, iespējams, šī tendence arī samazināsies un kļūs pozitīvāka,” spriež Bartaševiča-Feldmane.
Pērn ''Rīgas satiksme'' no bezbiļetniekiem iekasēja vairāk nekā 460 000 eiro. Taču Bartaševiča-Feldmane norāda, ka piestādītā summa, protams, ir lielāka, jo ne visi samaksā. Konkrētu parāda summu uzņēmumā gan nenosauc.
2016. gadā sabiedriskajā transportā konstatēti 67 058 bezbiļetnieki
