Šāda veida tikšanās katru gadu organizē kāda no Baltijas valstīm, un šogad kā prezidējošā valsts starp tām ir Latvija. Šajā reizē lielāka vērība pievērsta Varšavas samitā pieņemtajiem lēmumiem, NATO sabiedroto spēku pastiprinātajai klātbūtnei un Igaunijas gaidāmajai prezidentūrai Eiropas Savienības padomē.
Ministri parakstīja arī komunikē par turpmāk veicamajiem uzdevumiem Baltijas valstu sadarbības veicināšanā aizsardzības jomā.
Un tas, ka šī tikšanās notika Daugavpilī un tieši 34. zemessardzes bataljonā, nav nejauši, uzsver Latvijas aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis (Zaļo un Zemnieku savienība), jo tā ir viena no Baltijas valstu sadarbības sfērām aizsardzībā - tieši artilērijas jomā.
Ministri uzsvēra – Baltijas valstu ieguldījumu jāvērtē ne tikai Eiropas Savienības un NATO ziemeļaustrumu ārējās robežas apsardzības līmenī, bet arī starptautiski: visu trīs valstu karavīri regulāri piedalās miera misijās visā pasaulē.
“Mūsu karavīri ir izvietoti ļoti daudzās pasaules valstīs. Un iesaistījušies daudzu krīžu risināšanā. Un vietējo aizsardzības un drošības spēku attīstībā. Tāpat arī migrācijas procesu uzraudzīšanā,” pauda aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis.
“Šāda veida tikšanās ir ļoti praktiskas, lai diskutētu par nākamajiem soļiem, ko mēs darīsim. Jo vēsture šeit nebeidzas ar NATO lēmumiem, mums ir jāstrādā vēl un vēl. Es varu teikt, ka šī Baltijas valstu sadarbība aizsardzībā šodien ir izšķiroša,” norādīja Igaunijas aizsardzības ministrs Margus Tsahkna.
Sarunās uzmanība pievērsta Varšavas samitā pieņemto lēmumu īstenošanai un NATO spēku paplašinātajai klātbūtnei Baltijas valstīs. Rezultāts ir acīmredzams: dažādu praktisku militāro mācību rezultātā stiprināta Nacionālo bruņoto spēku, Zemessardzes un Amerikas Savienoto Valstu karavīru sadarbība.
“Mēs tikko, pagājušajā nedēļā, pabeidzām mūsu lielākās militārās mācības – “Spring Storm” – Igaunijā. Tur kopā ar mūsu NATO sabiedrotajiem piedalījās ap 9000 karavīru. Latvijas un Lietuvas karavīri praksē piedzīvoja reālu kaujas situāciju,” saka Tsahkna.
“Ja mēs esam kopā, ja mēs koordinējam savu nostāju Eiropas Savienībā un ejam ar kopēju nostāju, tad mēs varam sasniegt visu, ko vēlamies. Ja mēs ejam kā atsevišķas valstis, tad tomēr ne visu. Tāpēc mērķis ir iespēju robežās būt kopā visā, ko mēs darām un runājam ar NATO un amerikāņiem par mūsu aizsardzību. Es esmu tiešām gandarīts, ka mums ir tik cieša sadarbība,” saka Lietuvas aizsardzības ministrs Raimundas Karoblis.
Igaunija no 1.jūlija būs Eiropas Savienības prezidējošā valsts, un, tā kā šobrīd pirmo reizi Eiropas Savienības vēsturē aizsardzība ir viena no galvenajām prioritātēm, tad prezidentūrā akcents būs likts arī uz to.
“Parādīsies Eiropas Savienībā pieejamā nauda aizsardzības jomā, kas līdz šim nekad nav bijusi. Eiropas Savienības fonds,” norāda Bergmanis.
“Tā ir lieliska iespēja mums – Baltijas valstīm – likt galdā arī savas intereses. Tas, ko mēs redzam, ka trīs Baltijas valsti ļoti nopietni uztver aizsardzības jomu. Mēs esam runājuši par Krievijas draudiem visas vēstures garumā. Bet pēdējo trīs gadu laikā saistībā ar karu Ukrainā mums ir ļoti stipra nostāja. Prezidējot Eiropas Savienībā, mēs ļoti nopietni uztversim Eiropas Savienības un NATO sadarbību,” saka Tsahkna.
Baltijas valstu ministri vēlreiz tiksies ārvalstu vizītē jau nākamnedēļ Vašingtonā, bet 2.jūnijā parakstītā līguma rezultātus pārrunās gada nogalē. Bet jau nākamgad Baltijas valstu aizsardzības nozarē prezidējošā valsts būs Lietuva.
