Baldonē mācību gads sācies ar vairākām izmaiņām – noteikta jauna skolēnu un pedagogu skaita attiecība, kas samazina mērķdotāciju. Līdz šim mazākās pamatskolas pedagogi saņēma vairāk, jo kopējo mērķdotāciju sadalīja uz visām novada skolām, bet no šā gada to vairs nedrīkst darīt.
ĪSUMĀ:
- Lielākā daļa pašvaldību dotācijas skolotāju algām saņems vairāk.
- Taču Baldones skolotāji saņems mazāk, jo tagad dotāciju nevar sadalīt starp novada skolām.
- Turklāt Baldones skolai tagad ir lielāka skolēnu – skolotāju proporcija algu sadalei.
- Šadurskis iesaka pašvaldībai meklēt naudu savā budžetā vai domāt par skolu reorganizāciju.
- Baldonē atzīst – naudu budžetā atrast grūti, būtu jāupurē kas cits.
Kopējais finansējums līdz šā gada beigām pamata, vispārējo, speciālo un profesionālo skolu pedagogu algām ir vairāk nekā 80 miljoni eiro. Lielākā daļa aptaujāto pašvaldību šogad izjutīs dotāciju paaugstinājumu, ja ne uz lielāka skolēnu skaita, tad likmes paaugstināšanās rēķina, noskaidroja Latvijas Radio.
Tomēr, lai gan pedagogu algas likme lielāka, mazāk šogad saņems Baldones novada pedagogi, atklāja Baldones novada izpilddirektore Nelda Sniedze.
Baldonē ir vidusskola un mūzikas pamatskola. Bet tā kā pašvaldībām no šī gada liegts mērķdotāciju sadalīt citām izglītības iestādēm novadā, pamatskolas pedagogi saņems mazāk.
“Šis likmes kritums ir ļoti, ļoti liels. Augustā vēl viņi varēja saņemt šos 1000 eiro par likmi, tad šobrīd pēc šiem apstiprinātajiem datiem, šī likme ir tikai minimālā – 710 eiro, kā valsts to ir noteikusi. Un es nezinu, ko skolotāji domās un kā to uztvers,” sacīja Sniedze.
“Vēl jo vairāk, manuprāt, ir ļoti negodīga situācija mūsu valstī, ka pedagogi šo lietu uzzina tikai tagad, 2. oktobrī,” uzskata Nelda Sniedze.
Turklāt skolai šogad mainīta skolotāju un izglītojamo proporcija – no 11 uz 14, kas nozīmē, ka tai ir arī samazinājusies mērķdotācija.
“Viņiem ir mazāk, jā, jo šogad arī ir pašvaldības, kas iekrīt tā sauktajos mazajos novados, līdz ar to viņiem tiek piemērota mazāka proporcija. Un ir viens Pierīgas novads, Baldones novads, kam šogad tiek piemērots augstāks koeficients, līdz ar to tas ietekmē arī mērķdotācijas apjomu,” stāstīja Izglītības un zinātnes ministrijas izglītības departamenta vecākā eksperte Alise Trokša.
Izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis (“Vienotība”) gan, jautāts par naudas pārdali starp skolām, norādīja, ka tādi ir jaunie noteikumi, un iesaka pašvaldībai meklēt papildu naudu pedagogu algām savā budžetā vai domāt par skolu reorganizāciju.
“Līdz šim pašvaldības šo ir praktizējušas, nu, kā lai to saka, ir mīļās skolas un ir ļoti mīļās skolas. Bet no šī gada mērķdotācijas starp izglītības iestādēm pārdalīt nedrīkst. Pašvaldība, ja viņa nespēj nodrošināt finansējumu skolā ar ļoti mazu skolēnu skaitu, tad ir jāsakārto skolu tīkls vai jāpiemaksā,” sacīja Šadurskis.
Nelda Sniedze no Baldones gan norādīja, ka šogad atrast naudu domes budžetā, lai paaugstinātu algu pamatskolas pedagogiem, tik viegli iespējams nemaz nav. Uz tā rēķina būs jāupurē kas cits.
“Budžetu mēs apstiprinām janvāri priekš visa gada, budžetā mums nav plānoti šādi līdzekļi. Un ir diezgan grūti sameklēt gada beigās vēl papildu finansējumu jau tā nelielajā pašvaldības budžetā. Tad no kaut kā mums būs jāatsakās," atklāj Sniedze.
Sniedze sacīja, ka šobrīd nedomā par mūzikas pamatskolas reorganizāciju – par to jālemj deputātiem. Dome gan tagad nostādīta situācijā, kurā jādomā par tās likteni.
Tomēr viņa atklāja, ka tā Izglītības un zinātnes ministrijai nosūtījusi vēstuli, lai pārskata skolas statusu ar cerību, ka, ja nevar naudu pārdalīt, nākamgad vismaz varētu saņemt atkal tādu pašu mērķdotāciju kā iepriekš.
KONTEKSTS:
Valdības un Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) pārstāvji 28.augustā vienojās no septembra palielināt pedagogu minimālās algas likmi par 30 eiro - no 680 uz 710 eiro.
Šāds minimālās algas palielinājums skolotājiem ir paredzēts arī Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) piedāvātajā pedagogu darba samaksas pieauguma grafikā laika periodam no 2018.gada 1.septembra līdz 2022.gada 31.decembrim, kuru Ministru kabinets apstiprināja 9.janvārī.
