/Papildināts/
Mācību grāmatu autori satraukušies, ka viņu autortiesības tiek pārkāptas, kad skolās skolotāji kopē mācību līdzekļus. Skolas atzīst, ka skaidrības par pavairošanu nav un aicina piešķirt tik daudz naudas, lai skolotājiem nebūtu jākopē. Tiesībsargs uzskata, ka likums ir jāprecizē, jo pašlaik atļauj pavairot materiālu pētniecības un izglītības vajadzībām, bet nepasaka, kādā apjomā.
Augusta beigās skolu vadība tikās ar speciālistiem, lai noskaidrotu autortiesību jautājumus. Līdzās problēmai par to, vai jāmaksā par mūzikas licenci diskotēkām vai žetonu vakaram, bija arī jautājums par mācību līdzekļu kopēšanu.
„Apmēram skaidrojums bija tāds, ka ja viens vecāks kopē bērnam, tad tā ir individuāla kopēšana un tā juridiski nav sodāma, bet, ja skolotājs kopē visai klasei, tad tas ir pārkāpums,” atceras Izglītības vadītāju asociācijas priekšsēdētāja Ineta Tamane.
Bet pavisam kategorisku „nē” mācību līdzekļu kopēšanai bez autora atļaujas saka autortiesību organizācijas AKKA/LAA pārstāvis Reinis Briģis: „Mācību grāmatas, tāpat kā jebkuru citu grāmatu, drīkst kopēt tikai pats autors”.
Arī grāmatu autori tikko izplatījuši paziņojumu, ka skolās lielā apjomā tiek pārkopētas viņu sarakstītas mācību grāmatas. Tā tiekot pārkāptas šo autoru tiesības uz savu darbu, jo līdz ar izmaiņām likumā, kas nosaka, ka vecākiem nedrīkst prasīt pirkt mācību līdzekļus, skolas ar nepietiekamu rocību meklē citus veidus, kā savus bērnus izglītot.
„Grāmatas ir radītas tirgus apstākļos, un cilvēki, kas gadiem ir pie tām strādājuši, ir strādājuši noteiktā sistēmā - mācību tirgus apstākļos. Šobrīd tas ir pielīdzināms sava veida nacionalizācijai un tādā veidā mūsu tiesības tiek aizskartas. Mums zināms, ka ir veseli saraksti ar grāmatām, kuras tiks kopētas,” saka viens no publiskas vēstules autoriem Valdis Klišāns.
Tiesībsarga birojā savulaik norādījis, ka vecākiem nav jāpērk mācību grāmatas un darba burtnīcas. Tiesībsarga eksperts Artūrs Kučs skaidro, ka kopēt drīkst izglītības un pētniecības mērķiem ar atsauci, tomēr likums nenosaka, cik lielā apjomā un cik daudz kopiju drīkst taisīt.
„Tiesībsarga biroja ir sūdzības, ka ir bijušas neveselīgas diskusijas, jo tiek iebiedēti skolotāji, ka vispār nedrīkst kopēt un draud kriminālatbildība. Autortiesību likums skaidri pasaka, ka atsevišķu fragmentu kopēšana nav pretrunā ar autortiesību likumu. Mums likums to ļauj darīt izglītības un pētniecības mērķiem, nedefinējot. Tas ir diezgan plaši,” bilst eksperts.
Kučs arī atzīst, ka būtu jāsakārto likums par skaitu un par to, kurš bez maksas drīkst mācību materiālus pavairot. Izglītības un zinātnes ministrs Vjačelsavs Dombrovskis gan nemin konkrētus risinājumus tagad, kad mācību gads jau sācies. Tomēr norāda, ka jādomā par pašvaldības izlīdzināšanas fondu: „Daudz runājam par nevienlīdzību starp cilvēkiem, bet aizmirstam, ka tās ir sekas nevienlīdzībai starp pašvaldībām.”
Skolu vadītāji gan atgādina, ka pati ministrija nosaka, kādas grāmatas ir izglītības standartā un tā vietā, lai runātu, ko drīkst kopēt, būtu jāpiešķir vairāk naudas šo mācību līdzekļu iegādei.
„Stāsts nav par kopēšanu, bet par to, ka nav naudas darba burtnīcām un lai mums nav jākopē. Iedodiet naudu, ko esat nolēmuši, un mēs nekopēsim. Un visi būs apmierināti - gan grāmatu izdevēji, gan skolas, kurām nebūs jādomā, kā bērnam iemācīt lietu, kas ir standartā,” saka Ineta Tamane.
Arī vecāki aicina pie kauna staba nekārt bezmaksas izglītību, kurā nu ir skaidrs, par ko maksā vecāki, par ko pašvaldība un par ko valsts, bet gan izglītot skolotājus par autortiesību jautājumiem.
Izglītības un zinātnes ministrija solījusi sakārtot mācību līdzekļu autortiesību jautājumu līdz šī gada beigām.
