Neviens militārists nekad nepateiks, ka vajadzētu karavīru skaita samazināt, protams, palielināšana ir pozitīva lieta, bet pašlaik Latvijā pat nav par visiem 100% nokomplektēta kājnieku brigāde, jo ir grūti piesaistīt cilvēkus un ne visi atbilst prasībām. Galvenais būtu aizpildīt štata vietas, uzsvēra Vērdiņš.
Viņš piekrita, ka palielināt karavīru skaitu nebūtu slikti. Pašlaik Latvijā oficiāli ir aptuveni 4500 profesionālā dienesta karavīri un 8000 cilvēku Zemessardzē, bet, ja neskaita cilvēkos, bet kaujasspējīgās vienībās, tad ir tikai nepilna kājnieku brigāde un speciālo uzdevumu vienība.
Viņš norādīja, ka šobrīd Latvijai vajadzētu domāt gan par armijas tehnisko aprīkojumu, gan skaitlisko palielināšanu.
„Mēs deklarējam, ka vajadzīga neliela profesionālā armija, bet aizmirstam, ka tad tai jābūt augsti kvalificētai, vislabāk apbruņotai, bet, ja mums ir 20. gadsimta sākuma armija ar attiecīgu apbruņojumu, tad vajag to palielināt arī skaitliski,” sacīja Vērdiņš.
Savukārt Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas valstiskās audzināšanas un jaunatnes lietu apakškomisijas deputāte Regīna Ločmele-Luņova ("Saskaņa") rosināja, ka skolās būtu nepieciešamas vismaz civilās aizsardzības mācības, iespējams, arī obligātā militārā apmācība.
Komentējot šos izteikumus, Vērdiņš norādīja, ka tas ir atkarīgs no tā, „kādam karam mēs gatavojamies”.
Ja valsts gatavojas totālam karam kā PSRS laikos, tad, protams, nepieciešamas šādas apmācības pilnībā visiem un obligāti, bet ja tā nav, tad šādām apmācībām jābūt brīvprātīgām.
Šobrīd gan, pēc Vērdiņa domām, būtu „mazliet jāsamazina brīvprātīgums un jāpalielina obligātums”.
Jau ziņots, ka, saasinoties starptautiskajai situācijai, Latvijas aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis (ZZS), paziņoja, ka karavīru skaits būtu jāpalielina par 2000. Savukārt Valsts prezidents Andris Bērziņš tam nepiekrīt.
