Kā skaidro Tieslietu ministrija, lieguma mērķis ir nodrošināt vienotas un harmoniskas sabiedrības pastāvēšanu, latviskās un eiropeiskās kultūrtelpas aizsardzību, kā arī atvērtu savstarpējo sabiedrības locekļu saziņu un kopā dzīvošanu, sekmējot sabiedrības drošību kopumā. Par likumprojekta tālāku virzību lems Saeima.
Tieslietu ministrijas Nozaru politikas departamenta direktore Jekaterina Macuka intervijā Latvijas Radio raidījumā “Pēcpusdiena” atzina, ka
seju aizsegu aizliegums nebūtu saistīts ar valsts drošības vai iekšlietu jautājumiem, bet vairāk sociālo dzīvi.
Savukārt Ārlietu ministrijas preses sekretārs Gints Jēgermanis norādīja uz virkni problēmām likumprojektā, kuru dēļ ārlietu ministrs valdības protokollēmumam pievienojis īpašo viedokli. Likumprojekts radot bažas par Satversmē un Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijā ietverto standartu ievērošanu.
“Runa ir par samērīguma ievērošanu un to, cik šis likumprojekts ir pamatots Latvijas situācijas kontekstā,” sacīja Jēgermanis.
Iebildumi ir arī par likumprojekta teksta kvalitāti, jo tas varot novest pie nekonsekvences jauno normu piemērošanā un atšķirīgām interpretācijām. Tas saistīts ar trūkstošajām vadlīnijām likuma piemērotājiem.
Turklāt būtiski ņemt vērā, ka Eiropā nav vienotās prakses, kā rīkoties līdzīgos gadījumos. Vairākās valstīs runa esot par šaurāku tvērumu, un pilnīgs aizliegums ir tikai Francijā un Beļģijā.
Arī Latvijas Cilvēktiesību centra direktore Anhelita Kamenska uzsvēra, ka Eiropā ļoti mazs valstu skaits ieviesis pilnīgu aizliegumu, tā ir Francijas un Beļģija, bet dažviet ir daļējs liegums. Saskaņā ar Eiropas Cilvēktiesību praksi valsts var ierobežot reliģijas brīvību, bet būtiski skatīties konkrētas valsts specifisko situāciju, vērtējot, vai ir sabiedrības nepieciešamība un vai liegums ir samērīgs. Viņasprāt, Latvijā šādas nepieciešamības nav.
