Ātrās reaģēšanas spēku komandcentrs atradīsies Polijā, Ščecinā. Jaunas NATO bāzes Latvijā un citur Baltijā neveidos, taču uzlabos jau esošo infrastruktūru.
Arī Latvija piedalīsies NATO ātrās reaģēšanas vienību veidošanā, telefonsarunā Latvijas Televīzijai norādīja ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs.
Plāns nosaka - kā riska faktori tiek noteikti ne tikai tradicionālie apdraudējumi – karaspēka iebrukums vai lidmašīnu uzlidojumi, bet arī “zaļo vīriņu” fenomens un dažāda veida 21.gadsimta riski. Tiek runāts arī par infrastruktūras nostiprināšanu, par pastāvīgām mācībām Baltijas valstīs,” sacīja Rinkēvičs.
„Drošības vide ir daudz neprognozējamāka, nekā jebkad agrāk. Krievija uzbrūk Ukrainai, vardarbīgi ekstrēmisti pieņemas spēkā Tuvajos Austrumos, nestabilitāte pieaug Ziemeļāfrikā. Rīcības gatavības plāns ir pierādījums mūsu solidaritātei un mūsu apņēmībai,” pauda NATO ģenerālsekretārs Anderss Fogs Rasmusens, noslēdzot NATO divu dienu sanāksmi Velsā.
Samitā vienoti pieņemts jaunais, vispārējais NATO rīcības gatavības plāns, ar kuru alianse daudz efektīvāk cer stāties pretī dažādiem izaicinājumiem un īpaši parādīt savu klātbūtni Austrumeiropā un Baltijā. Viens no plāna būtiskākajiem jauninājumiem būs īpaši augstās gatavības spēku izveidošana, kuri būs spējīgi īsā laikā nokļūt ikvienā NATO dalībvalstī un stāties pretī apdraudējumam. Spēku komandcentrs atradīsies Polijā, Ščecinā. Uzdevumus valstu karavīri pildīs rotācijas kārtībā. To veidošanā piedalīsies arī Latvija.
Mēs esam vienojušies, ka nodrošināsim ilgstošu klātbūtni un aktivitātes gaisā, uz zemes un ūdeņos rotācijas kārtībā alianses austrumos. Tas būs, es teiktu mūsu jau esošo ātrās reaģēšanas spēku šķēpa uzgalis, spējīgs rīkoties ārkārtīgi ātri un ļoti īsā laikā,” sacīja Rasmusens.
„Šis lēmums sūta skaidru vēstījumu ikvienam iespējamam agresoram - NATO aizstāv visas dalībvalstis visos laikos, un ja tikai padomāsiet uzbrukt vienai, jūs sastapsieties ar visu aliansi,” sacīja Rasmusens.
NATO politiski pieņemto rīcības plānu tagad slīpēs militārie eksperti, septembra otrajā pusē gaidāma NATO valstu militāro pārstāvju sanāksme Viļņā. Saskaņā ar tur paredzēto jaunas militāras bāzes, kurās pastāvīgi uzturētos NATO karavīri Baltijā neveidos, tā vietā uzlabos jau esošo infrastruktūru, un ieguldīs jaunā triecienspēka spējās sazināties, koordinēt rīcību un ātri pārvietoties, tā kā karavīri būs mobili.
Latvijas aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis skaidroja, ka nekādas jaunas NATO bāzes reģionā nebūs izveidotas, taču visas Latvijas spēku bāzes ir NATO bāzes un tās būs pastiprinātas ar NATO sabiedroto spēkiem rotācijas kārtībā, pastiprinātas, uzlabojot infrastruktūru, lai krīzes situācijā izvērstu NATO spēkus šeit, un daudz biežāk un plašāk notiks mācības reģionā.
Paredzēts, ka īpaši augstās gatavības spēkiem būs pilnībā jābūt izveidotiem līdz gada beigām.
Valsts prezidents Andris Bērziņš norādīja, ka sanāksmē guvis pārliecību, ka Baltijas valstis var rēķināties ar NATO īpašu uzmanību, cik vien ilgi tas būs nepieciešams.
NATO sanāksmē Velsā valstis stafetes kociņu tālāk nodeva Polijai, vienojoties, ka 2016. gadā NATO valstu vadītāju sanāksmi rīkos Polijas galvaspilsētā Varšavā.
