Otra būtiskākā rekomendācija skar sabiedrībā balstītu pakalpojumu ieviešanu, proti, deinstitucionalizāciju. Apmēram puse no izglītojamajiem ar īpašām vajadzībām mācās speciālās izglītības iestādēs. Taču vienlaikus lielākā daļa pašvaldību norāda, ka bērniem ar invaliditāti ļauj mācīties tuvākajā skolā.
„85% pašvaldību bērniem ar invaliditāti nodrošina iespēju mācīties dzīvesvietai tuvākajā skolā pēc atbilstošas programmas. Ļoti labs rādītājs. Liekas, ka 85 % pašvaldību, tas jau ir labajā pusē. Bet blakus mēs redzam datus par to, ka
tikai puse no visiem bērniem ar speciālām vajadzībām mācās vispārizglītojošajās skolās.
Kaut kas tātad šeit neiet kopā. Vai nu viņi nodrošina šīs iespējas noteikta veida vajadzību gadījumā, vai tas pielāgojums ir nepietiekams un iespējams tikai vienkāršākās situācijās.
Tas cipars, ka puse no visiem bērniem ar speciālām vajadzībām joprojām nav vispārējās skolās, varbūt tomēr ir pārdomas rosinošs,” norāda Labklājības ministrijas Sociālās iekļaušanas politikas departamenta direktore Elīna Celmiņa.
