Alīses ūdenstorņa nākotne - neskaidra; pētīs visu Rīgas ūdenstorņu attīstības perspektīvas

Pirms vairāk nekā 100 gadiem celtais Alīses ielas ūdenstornis ir viena no Āgenskalna rotām – jūgendstila arhitektūras piemineklis ar sarkanu ķieģeļu rumpi un majestātisku, sīkiem lodziņiem izraibinātu galvu. Nu jau gadus 40 savu funkciju tas vairs nepilda.

Apkārtējo māju iedzīvotāji torni nākotnē gribētu redzēt publiski pieejamu, bet galvenais – lai nestāv tukšs un nesabrūk.

„Nē, tikai ne dzīvokļus! Tādu celtni dzīvokļiem nekādā gadījumā. Mums jau te, Āgenskalnā, nekā daudz nav – šī ir pati interesantākā vieta. Nu un vēl Kalnciema kvartāls. Vispār būtu labi ļaut viņiem apsaimniekot šo ūdenstorni. Viņiem ir labas idejas. Un Kalnciema kvartālā apgrozās tik daudz tautas! Vai dieniņ, ko tik te nevarētu izdarīt!” saka Tamāra.

Kāds cits iedzīvotājs pieļauj, ka tur varētu būt atrasties skatu platforma. Arī citi piebilst, ka negribētu redzēt, lai ūdenstornis kļūst par biznesa projektu, taču ēkai jābūt izmantotai.

Saglabāt torni sabiedrības vajadzībām vēlēja arī Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija. Tieši ar lielo sabiedrības spiedienu pašvaldība pavasarī pamatoja izsoles atcelšanu, lai gan potenciālo pircēju netrūka. „Rīgas ūdens” un pašvaldības departamentu darba grupai līdz 1.septembrim bija jāizlemj, ko ar Alīses ūdenstorni turpmāk iesākt. „Tas, kāpēc šobrīd uz 1.septembri darbs nav noslēdzies, manuprāt, ir absolūti objektīvi,” skaidro „Rīgas ūdens” valdes priekšsēdētāja Dagnija Kalniņa.

Vasarā bija veikta ūdenstorņa tehniskā un vēsturiski arhitektoniskā inventarizācija, kuras veicēji ieteikuši vērtēt visu Rīgas vēsturisko ūdenstorņu attīstību kopumā, ieskaitot arī torņus Čiekurkalnā, Matīsa ielā un Bolderājā. To turpinās darīt līdz 1.martam. „Šobrīd ir izjūta, ka tie torņi būtu izmantojami kultūrā. Bet šobrīd darba grupa ir vairāk šajā emocionālajā stadijā, kad mēs skatāmies, vai tas būtu ļoti skaisti, piemēram, izveidot skatu torni. Bet mums nav aplēses, kādas ir izmaksas par liftiem, kas to finansēs, kas to uzturēs…” atzīst Kalniņa.

„Rīgas ūdens” vadītāja pašlaik neredzot Alīses torni nonākam ekskluzīvu dzīvokļu vai biroju attīstītāju rokās, bet pieļauj publisko – privāto partnerību kā vienu no variantiem, kā torni atdzīvināt.

„Manuprāt, mums, darba grupai, būs jāspēj līdzsvarot emocionālās izjūtas par vēsturiskā mantojuma saglabāšanu un racionāla pieeja resursu nodrošināšanai. Tāpēc varbūt vienu torni var veidot kā kultūras [funkciju], bet pārējos – kaut kādā komerciālā funkcijā. Tas arī bija iemesls, kāpēc mēs teicām, ka nevar skatīties tikai uz šo vienu torni," saka Kalniņa.

Tehniskā apsekojuma secinājumi ir nepielūdzami – izmaksas torņa savešanai kārtībā pārsniegtu miljonu eiro. Iespējas piesaistīt tam Eiropas naudu ir niecīgas, tādēļ jautājums – kam Alīses ūdenstornis un tā kolēģi nākotnē piederēs un kas finansēs to atjaunošanu -, joprojām ir atklāts.

Līdz septembra sākumam bija jātop koncepcijai, ko turpmāk iesākt ar Alīses ūdenstorni Rīgā, Āgenskalnā, ko vēl pavasarī „Rīgas ūdens” gribēja pārdot izsolē. Vēlāk izsoli atcēla, pamatojot to ar sabiedrības lielo ieinteresētību par ūdenstorņa izmantošanu un pieejamību sabiedrībai. Pienācis jau septembra vidus, taču koncepcija joprojām nav tapusi.

 

 

 

 

 

Saistītie raksti
0 komentāri
Pievienot komentāru
Komentēt vari ar kādu no saviem sociālajiem profiliem
Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Populārākie
Interesanti