Aizputniece Lilija Freimane ūdenstornī nostrādājusi trīsdesmit gadus, uzraugot ūdens sistēmas darbību un kvalitāti. Pa šaurajām un stāvajām trepēm turpat 30 metru augstajā tornī dienā nācies kāpt vismaz četras reizes. Kā vislielāko pārbaudījumu viņa atceras kādu bargu ziemu.
“Sūkņi neslēdzās ārā, un tad pāri lija ūdens, tornis bija apledojis. Dabūjām kurināt iekšā tornī ugunskuru, lai atkausētu lielo ledu,” atceras SIA „Aizputes komunālais uzņēmums” ūdens apgādes struktūrvienības vadītāja Lilija Freimane.
Aizputes ūdenstorni var uzskatīt par pilsētas sirdi, jo tas 50 gadus kalpojis ūdensapgādes sistēmā un ar dzeramo ūdeni nodrošinājis lielāko daļu pilsētas, līdz tā jauda un arī kvalitāte vairs nav atbildusi prasībām.
Līdz ar jaunajām atdzelžošanas iekārtām aktuāls bijis jautājums, ko darīt ar nevienam nevajadzīgo, vidi degradējošo objektu. Bijusi doma par tā nojaukšanu, arī spridzināšanu.
“Spridzinātāji nebija gatavi, neuzņēmās atbildību par to, ka neizdara kaitējumu apkārtējām ēkām un apkārtējai videi. Bija kādi riski, lai domātu, ka to labāk nedarīt,” stāsta SIA „Aizputes komunālais uzņēmums” valdes locekle Vēsma Martuzāne.
Aizputes ūdenstornis šopavasar piedzīvo savu pārtapšanu par skatu torni. Bijusī koka konstrukcijas daļa jau demontēta, tās vietā tiks izbūvēts iestiklots panorāmas skatu laukums, kam jau sagatavots metāla karkass.
Šobrīd tornī notiek betonēšanas darbi, arī veco kāpņu demontāža. Tā kā šis ir industriālā mantojuma objekts, tad nekas būtisks netikšot mainīts, vienīgi papildināts ar uzskatāmu informāciju un vēsturiskajām liecībām.
“Mums arī būs tāds modelis, kurš darbosies un kustēsies, lai parādītu, kā ieguva ūdeni tai laikā, kad to sūknēja ūdenstornī,” saka projekta vadītāja Gunta Butrima.
Aizputes ūdenstornis ir viens no 26 Latvijas un Igaunijas industriālā mantojuma objektiem, kam ar Eiropas fondu līdzfinansējumu lemts pārtapt par tūrismu veicinošu produktu. Plānots, ka jau augusta nogalē tornī varēs doties pirmie apmeklētāji.
