Dažādus alkohola un tabakas tirdzniecības ierobežojumus valsts pēdējā desmitgadē ir pieņēmusi regulāri. Tomēr statistika liecina, ka vienīgais, kas Latvijas iedzīvotājiem spējis palīdzēt atmest kaitīgos ieradumus, ir bijis naudas trūkums.
Straujš vidējā alkohola patēriņa kritums tika piedzīvots 2009. gadā, kad Latviju skāra finanšu krīze, bet kopš tā laika tas atkal ir stabili kāpis. Stabili augsts ir arī smēķētāju skaits – ikdienā pīpē vairāk nekā puse Latvijas vīriešu un nedaudz mazāk kā piektdaļa sieviešu.
Šī gada janvārī spēkā stājās virkne alkohola tirdzniecības ierobežojumu, kuru mērķis bija ierobežot jauniešu pieeju alkoholam, tomēr to devums jūtams vēl nav.
„Tādas likuma izmaiņas, kas tiek veiktas patreiz, - mēs tās sekas redzēsim tikai varbūt pēc gadiem. To nevar redzēt pēc diviem trīs mēnešiem. Bet katrā ziņā arī Eiropa un Pasaules veselības organizācija saka, ka ļoti svarīgi ir šie tirgu ierobežojošie mehānismi,” norāda Latvijas Narkologu asociācijas vadītāja Astrīda Stirna.
Viņa uzsver, ka visi ierobežojumi esot pozitīvi vērtējami, arī piemēram, daudz kritizētais aizliegums alu tirgot pēc desmitiem vakarā. Tas esot visvairāk samazinājis tieši jauniešu dzeršanu, jo viņi tā dēvētajās točkās parasti neiepērkas.
„Tad, kad tika aizliegta nakts tirdzniecība, - pirms tam bija ļoti liels alkohola patēriņš jauniešu vidū, bija ļoti liela noziedzība, jaunieši atradās uz ielas bieži vien reibuma stāvoklī, vadīja automašīnas, bija dažādi kriminālnoziegumi. Negribu pateikt, ka tagad viņi ir samazinājušies un izbeigušies, bet samazinājušies viņi ir tādā ziņā, ka mēs viņus mazāk redzam, tātad mazāk intoksikācijas stāvokļos ar alkoholu,” skaidro Stirna.
Tomēr Latvijas Ārstu biedrībā, kas bija aktīvākā jauno likuma grozījumu atbalstītāja, noskaņojums ir skeptisks. Tās prezidents Pēteris Apinis atzīst, ka nav izdevies izskaust ne starpniecību, kad nepilngadīgajam alkoholu piegādā pieaugušais, ne veikalus-kafejnīcas, kur neskaidras izcelsmes alkoholu līdzņemšanai tirgo arī pēc desmitiem vakarā. Tāpat brāķis pieļauts nosacījumā, ka, iegādājoties alkoholu, dokumenti jāuzrāda visiem pircējiem līdz 25 gadu vecumam – par tā neievērošanu pārdevēju pie atbildības saukt nevar.
„Mēs varētu teikt, ka pašreizējā situācijā no mana viedokļa vēlamie rezultāti nav sasniegti. Šī Saeima vispār ir izcēlusies ar apbrīnojamu bezzobainību un apbrīnojamu bezmugurkaulainību. Piemēram, tabakas likums ir vaļā jau 2,5 gadus un nekas nav darīts šī jautājuma dēļ. Arī šie alkohola ierobežojumi bija neticamas mīkstčaulības paraugs,” sašutis ir Apinis.
Šī gada otrajā pusē tikšot veikts arī zinātnisks pētījums, lai pārliecinātos, vai izmaiņas devušas labumu, tomēr Apinis paredz, ka likumu pēc vēlēšanām nāksies labot atkal.
