ĪSUMĀ:
- Prezidents rosina Saeimai noteikt bargākus sodus par noziegumiem pret valsti.
- Juridiskās komisijas vadītājs: Tas būs signāls tiesai – uzskatām šos pārkāpumus par ļoti nopietniem.
- Tiesību eksperts Lieljuksis: Grozījumu nolūks ir nepārprotams un to īstenošanai šķēršļu nav.
- Saeima prezidenta iniciatīvu sāks izskatīt jau nākamnedēļ.
Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča ieskatā Krimināllikuma regulējumam ir jābūt atbilstošam aktuālajam apdraudējumam. Tas nedrīkst būt nesamērīgi vājš salīdzinājumā ar potenciālo kaitējumu valstij un sabiedrībai vai nesamērīgi ierobežojošs kādu citu valstij kaitīgu izpausmju gadījumā.
Krimināltiesību eksperts, Saeimas Juridiskās komisijas vadītājs Andrejs Judins no "Jaunās Vienotības" skaidro, ka prezidents piedāvā "atteikties no alternatīvām sankcijām, piemēram, sabiedriskais darbs, īslaicīga brīvības atņemšana, bet palielināt maksimālās sankcijas".
"Ja cilvēki, piemēram, aiz mantkārības gatavi sadarboties ar ārvalstīm, ir svarīgi, lai būtu arī mantas konfiskācija. Mērķis nav vienmēr piemērot maksimālo sodu, ko piedāvā grozījumi, bet arī dot skaidru signālu tiesai, ka uzskatām šos pārkāpumus par ļoti nopietniem. Nevar būt tā, ka cilvēks veic pret Latviju vērstu darbību un viņu sūta pildīt sabiedrisku darbu vai piemēro nelielu naudas sodu. Tas nav pareizi," sacīja Judins.
Krimināllikuma nodaļu par noziegumiem pret valsti jau grozīja 2016. gadā, atgādināja krimināltiesību eksperts, Rīgas Stradiņa universitātes asociētais profesors Aldis Lieljuksis. Pēdējos gados nākuši klāt plaši izaicinājumi – Baltkrievijas izvērstais hibrīdkarš un spiediens uz robežu, un kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā drošības situācija reģionā ir mainījusies.
Tāpēc likuma grozījumu nolūks ir nepārprotams un to īstenošanai šķēršļu nav, uzskata Lieljuksis.
"Jau iepriekš pēc specdienestu iniciatīvas ar spiegošanu saistītie kvalificētie apstākļi tika pārskatīti. Līdz ar to tagad runa par sankciju palielināšanu. Nekādu problēmu ar to nevar būt, jo, ja mēs skatāmies Krimināllikumu, tad viens no soda mēru mērķiem ir atturēt citas personas.
Šis ir tieši tas preventīvais moments – atturēt personas, piedraudot ar ļoti bargu atbildību, atturēt no kaut kādām domām un rīcībām," norādīja Lieljuksis.
"Ir doma strādāt ātri," tā deputāts Judins sacīja par Krimināllikuma grozījumu turpmāko virzību.
Saeimas Krimināltiesību un sodu politikas apakškomisija Valsts prezidenta iesniegtos Krimināllikuma grozījumus sāks apspriest jau otrdien, bet ceturtdien tos paredzēts nodot arī skatīšanai Juridiskajā komisijā.
Tās darba kārtībā jau ir vairāki Krimināllikuma grozījumi, tajā skaitā par lielākiem sodiem tiem, kuri no Baltkrievijas nelikumīgi pārvieto personas pāri Latvijas robežai vai nodrošina viņu iespējas nelikumīgi uzturēties Latvijā. Deputāts atzina, ka izmaiņas Krimināllikumā jāvirza veicīgāk.
