ĪSUMĀ:
- Rīgas dome plāno ieviest 20 tūkstošu parakstu slieksni, kurus savācot, varētu sākt publisko apspriedi.
- Līdz šim nekāda minimālā parakstu skaita apspriedes sākšanai nav bijis.
- Tas būtu divreiz vairāk nekā parakstu skaits, kas vajadzīgs, lai iedzīvotāju iniciatīvu izskatītu Saeimā.
- Sabiedrība par atklātību "Delna": Plāns ir nesamērīgs un nepamatots.
- Rīgas Apkaimju alianse uzskata, ka parakstu slieksnim jābūt 3 līdz 3,5 tūkstošiem.
Publiskā apspriešana iever ļoti daudz jautājumu. Tās, piemēram, var rīkot, lai apspriestu jauna parka izveidi, koku ciršanu vai gājēju pārejas izveidi. RD skaidroja, ka līdz šim nekāds minimālais parakstu skaits, lai sāktu publisko apspriešanu, nav bijis jāsavāc, bet tagad RD apsver iespēju noteikt konkrētu slieksni – lai ierosinātu publisko apspriešanu par rīdzinieku kādu piedāvājumu, ir jāsavāc vismaz 20 tūkstoši pilngadīgo rīdzinieku paraksti.
RD izmaiņas plāno ieviest, balstoties uz Pašvaldību likumu, kur noteikts: "Ja publisko apspriešanu ierosina iedzīvotāji, pašvaldība var noteikt minimālo iedzīvotāju skaitu, kāds nepieciešams šādai apspriešanai."
Dome pēc konkrētas formulas ir aprēķinājusi, ka šis slieksnis ir 20 tūkstoši iedzīvotāji.
Jāatzīmē, ka runa nav par kolektīvo iesniegumu, ko iedzīvotāji var iniciēt portālā manabalss.lv, savācot vismaz 2 tūkstošus balsu. Bet zināma līdzība tajā ir saskatāma.
Savukārt, lai iedzīvotāju iniciatīvu izskatītu Saeimā, ir vajadzīgi vismaz 10 tūkstoši parakstu, kas ir divas reizes mazāk, nekā RD taisās ieviest attiecībā uz publisko apspriešanu.
Plašāk dome par savu ieceri līdz šim nav komentējusi, aicinot sekot līdzi domei sēdei, kur par to spriedīs rīt.
Par pašvaldības plānu gan pārmetoši izsakās organizācija sabiedrība par atklātību "Delna", kas savā vietnē publicējusi ziņojumu.
Delnas ieskatā, plānotais minimālais slieksnis publiskās apspriešanas ierosināšanai ir nesamērīgs, nepamatots un pretējs Pašvaldību likumā nostiprinātajam sabiedrības līdzdalības mērķim.
"Delna" uzskata, ka Pašvaldību likumā norādītajā – ka pašvaldība var noteikt minimālo iedzīvotāju skaitu, kāds nepieciešams šādai apspriešanai – vārdi "šādai apspriešanai" nozīmē – "lai publiskā apspriešana būtu uzskatāma par notikušu".
Proti, pašvaldība var noteikt minimālo iedzīvotāju skaitu, kāds nepieciešams, lai publiskās apspriešanas rezultāti būtu saistoši pašvaldībai.
Turklāt – ja paraksti būs savākti, tas nebūt nenozīmē, ka dome to pieņems. Sabiedriskajā apspriešanā var piedalīties arī tikai daži cilvēki, atkarībā no jautājuma – bieži vien tie ir ļoti lokāli, piemēram, kāda vieta Ķengaragā diez vai interesēs tos, kuri dzīvo Vecmīlgrāvī.
Pašvaldības plāniem nepiekrīt arī Rīgas Apkaimju alianse. Tās vadītājs Māris Jansons uzskata, ka parakstu slieksnim ir jābūt 3 līdz 3,5 tūkstošiem:
"Jāņem vērā, ka Rīgā tās sabiedriskās apspriešanas ir par kaut kādu būvniecību, koku ciršanu. Ļoti reti kad ir vairāk par tūkstoti dalībnieku. Tāpēc 20 tūkstoši – tas ir nereāli.
Mūsu ieskatā, ja taisa sabiedrības iesaistes mehānismu, tad taisa to jēdzīgu. Ja nevar uztaisīt jēdzīgu, tad labāk, lai netaisa vispār.
Tas nav vajadzīgs skata pēc. 20 tūkstoši ir nepaceļami. Varbūt vienu reizi paaudzē varētu būt jautājums, kas visus varētu tā nokaitināt."
