Aizvadītajās pāris nedēļās nenotika formālas sarunas par valdības sastāva iespējamām izmaiņām. Gan pēc pēdējās tikšanās ar AS kolēģiem, gan pēcāk – ar Valsts prezidentu Edgaru Rinkēviču –, premjers Krišjānis Kariņš ("Jaunā Vienotība") atkārtoja, kā vēlas dinamiskāku valdības darbu nodokļu, skolu, slimnīcu tīkla reformās, ārvalstu darba spēka piesaistē un cilvēktiesību jautājumos, tajā skaitā par partnerattiecību regulējumu. Valsts prezidents partiju sarunās neiejaucas, bet paredz to darīt, ja pārrunu procesā būs strupceļš.
"Es sagaidu, ka visu partiju – gan valdībā esošo, gan arī opozicionāru, ar kuriem notiek sarunas – esošie politiķi šim procesam pieies atbildīgi.
Pašlaik es nesākšu skriet pa priekšu notikumiem tā vienkāršā iemesla dēļ, ka tad pazudīs tas potenciālā pārsteiguma efekts gadījumā, ja kaut kas neies uz priekšu," norādīja Rinkēvičs.
Šajā procesā ir vairāki iespējami aizķeršanās momenti. Maz ticama ir iespējamība par piecu politisko spēku veidotu koalīciju, jo nekas neliecina par NA un "Progresīvo" spēju sadarboties vienā valdībā. AS noraida ZZS tuvināšanos darbam valdībā, saistot to ar Aivara Lemberga faktoru. Vienlaikus neformāli partiju sarunu dalībnieki atzina, ka šo abu politisko spēku sadarbošanās kļūst ticamāka. AS neesot būtisku iebildumu pret sadarbību ar "Progresīvajiem". Vienlaikus arī NA kļuvusi pielaidīgāka, jo to pārstāvošās Ilzes Indriksones vadītajā Ekonomikas ministrijā gatavojot priekšlikumus darbaspēka pieejamības reformai.
Grūtākas diskusijas paredzamas par to, kurus valsts uzņēmumus kotēt biržā.
Vienlaikus AS politiķis, iekšlietu ministrs Māris Kučinskis arī šonedēļ atkārtoja, ka aizvien par labāko uzskatāma trīs politisko spēku veidotā koalīcija kopā ar NA.
"Principā mēs esam uz vienas lapas un, es domāju, ka šobrīd arī valdības darbs netiek traucēts, drīzāk otrādi. Nešķirojot, kurš ir kurš ministrs, mēs viens otram palīdzam un jautājumi virzās uz priekšu. Bet dabīgi, ka viens ir tas, ko domājam mēs, bet otrs – ko domā darbinieki, kuri gaida, kas notiks, un tas nestimulē ražīgu darbu. Tā ir šobrīd premjera un "Jaunās Vienotības" izvēle. Mēs skaidri varam pateikt, ka: ja viņi ko citu šīs valdības vietā, viņiem pašiem sava valdība ir jānogāž," teica Kučinskis.
Premjera nosaukto prioritāšu izzināšanai ekspertus piesaistījusi pašlaik opozīcijā esošā ZZS. Tās viens no līderiem Viktors Valainis stāstīja, ka neformālas politiķu diskusijas turpinājušās arī jūlija beigās.
Viņš vērtēja, ka Valsts prezidenta nosauktajā termiņā būtu iespējams vienoties par plašākas komandas sadarbību valdībā.
Tas saistāms ar nākamā gada budžeta izstrādi. Valaini neuztrauktu arī minimāls balsu pārsvars.
"Jebkurā gadījumā tā, kā bija līdz šim, tā turpmāk nebūs. Mēs jau šobrīd esam pilnīgi citā statusā attiecībā pret citiem politiskajiem kolēģiem parlamentā. Ar to izpratni, kas mums ir par veicamajiem darbiem, kas darāmi, lai iegūtu kaut kādu lielāku atspērienu, ir reāls stāsts, ka varētu izveidoties plašāka valdība, kas balstās darbos. Kā tas notiks, par to, protams, liela atbildība būs "Jaunajai Vienotībai". Galvenais, lai valdība veidojas ap darbiem, nevis ap stereotipiem. Tad viss būs kārtībā," skaidroja Valainis.
Partiju sarunas varētu aktivizēties nākamnedēļ pēc premjera atgriešanās no atvaļinājuma.
KONTEKSTS:
31. maijā Saeima 3. vēlēšanu kārtā ar 52 balsīm par nākamo Valsts prezidentu ievēlēja ilggadējo ārlietu ministru Rinkēviču, kuru amatam virzīja koalīcijas partija "Jaunā Vienotība". Viņš ievēlēts ar "Jaunās Vienotības" un divu opozīcijas partiju – ZZS un "Progresīvo" – balsīm.
Pēc prezidenta vēlēšanām premjers paziņoja, ka saredz iespēju sarunai ar esošajiem partneriem – AS un NA – par koalīcijas paplašināšanu, ietverot arī ZZS un "Progresīvos".
