Latvijas jaunieši ārpus skolas ir aktīvi kultūras un sporta dzīvē, bet citas sabiedriskās aktivitātes, piemēram, brīvprātīgais darbs, jaunatnes politiskās vai nevalstiskās organizācijas viņus uzrunā arvien mazāk. Vismaz salīdzinot ar citu valstu vienaudžiem.
"Pētījumā piedalījās 22 valstis, un rezultāti liecina, ka mēs starptautiski esam zem vidējās vērtības, vidēja rezultāta. Taču, ja mēs paskatāmies Latvijas kontekstā, mēs savu pozīciju esam noturējuši. Skatoties pēc pilsoniskās kompetences līmeņiem, tie ir nedaudz paaugstinājušies. Tas nozīmē to, ka mums pilsoniski izglītotu skolēnu ir kļuvis vairāk," klāstīja LU vadošā pētniece, "ICCS 2022" vadītāja Latvijā Ireta Čekse.
Pētījuma autorus bažīgus dara arī šāda sakarība – skolēni, kuru pilsoniskās zināšanas un vēlme līdzdarboties ir zemā līmenī, daudz vieglāk kļūst par dažādu radikāļu un margināļu manipulāciju upuriem.
Tieši šie jaunieši, kas ir aptuveni ceturtā daļa no visiem aptaujātajiem, pesimistiskāk vērtē dalību ES un NATO un uz Latvijas nākotni pēc 10 gadiem raugās pavisam drūmi.
"Viņi redz citās formās – kā nelīdzdalību šajās organizācijās – tas ir viens. Kā daļu no Krievijas, tas ir cits vai arī vēl bēdīgāks letālāks iznākums – viņi saka, ka Latvija pēc 10 gadiem neeksistēs. Tas ir Latvijas drošības jautājums, kas ir jāņem vērā," piebilda Čekse.
Pētījums uzrāda lielu atšķirību starp skolām. Pilsoniski izglītotākie un aktīvākie jaunieši ir Rīgas skolās, jo īpaši – Valsts ģimnāzijās. Viszemākie rezultāti un drūmākais skats uz nākotni – mazajās lauku skolās, kā arī skolās, kur mācības notiek krievu valodā.
"Tas liek domāt, ka mūsu pāreja uz vienotu skolu, uz mācībām latviešu valodā un vienotas skolas principu dos Latvijas drošībai lielāku stabilitāti. Otrs – mēs daudz vairāk iekļausim mazākumtautību jauniešus pilsoniskajās aktivitātēs, politiskās aktivitātēs, sabiedriskās aktivitātēs un nodrošināsim arī labākas zināšanas par demokrātiju," teica izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša ("Jaunā Vienotība").
Pētījumā arī skaidrots, kādas autoritātes ietekmē skolēnu uzskatus. Visbiežāk tie ir vecāki un ģimene. Liela loma arī draugiem un skolasbiedriem, tālāk seko treneri, pulciņu vadītāji un skolotāji. Savukārt politiķi atrodas autoritāšu ranga lejasdaļā – vienā kompānijā ar mācītājiem un dziedniekiem.
Diskusijā par pētījumu piedalījās Siguldas vidusskolas skolniece Evija, kura darbojas gan skolēnu pašpārvaldē, gan jauniešu organizācijā "Nītauriņi", kas rīko dažādus jauniešu pasākumus Vidzemes pusē. Viņu šādām aktivitātēm iedvesmojis vecākā brāļa piemērs. Bet – kā iesaistīt jauniešus, kuriem ģimenē nav šāda piemēra?
"Par pilsonisko līdzdalību un vispār par aktivitātēm ko skolēni varētu darīt, vajadzētu runāt mācību procesā stundās. Izglītot skolēnus – kas tas vispār ir, kādas iespējas ir.
Jo pilsoniskās līdzdalības iespējas ir ļoti plašas un es pati arī daudzas pat nezinu," atzina Evija.
Diskusijas dalībnieki vienojās – skolēnu pilsoniskās aktivitātes veicināšanai nepieciešama gan izglītošana mācību procesā, gan skolotāju sniegtais piemērs.
