No tipogrāfijas saņemtas darba burtnīcas 1. un 3. klasei, un pati grāmata tiek gaidīta kuru katru brīdi. Tāpat tipogrāfijā jau esot vienotās latviešu valodas mācību grāmatas 3. un 7. klasei.
Kāpēc 3. klasei, nevis 4. klasei, kura mazākumtautību skolās šogad pāriet uz latviešu valodu?
Latviešu valodas aģentūras pārstāve Vineta Vaivade, kura vada darba grupu latviešu valodas mācību grāmatas 1. klasei izveidošanai, Latvijas Radio skaidroja, ka šogad paspēja izveidot grāmatas pirmajai klasei, pēc iepriekšējo gadu plāna "mēs bijām izveidojuši vēl mazākumtautību skolām 1.–2. klases grāmatas, mums plānā bija trešā klase,
bet tagad mēs šo trešās klases grāmatu neveidojam vairs mazākumtautībām, bet jau veidojām kā latviešu, pēc kopīgā standarta".
Tikmēr ceturtajā klasē ir atsevišķi mācību materiāli literatūrai, "piemēram, literatūras saraksti, jo mazākumtautību skolu skolotāji diezgan maz orientējas latviešu literatūrā, ir atsevišķas tematu izstrādnes, un mums ir mācību un metodiskais materiāls matemātikā, sociālajās zinībās un dabaszinībās.
Diemžēl latviešu valodas grāmatas [4. klasei] nav, tā vēl top", atzina Vaivade.
Viņa skaidroja, ka šos izdevumus Latviešu valodas aģentūra sākusi gatavot no 1. janvāra, kad sākās budžeta gads, un tie tapuši rekordtempā, jo, protams, pāreja uz mācībām pilnībā tikai latviešu valodā bija politisks lēmums, kas visādi citādi ir apsveicams, ja vien tas nemestu akmeni Latviešu valodas aģentūras dārziņā, jo tai plāni bijuši pavisam citi un aģentūra patiešām ar pilnu jaudu centusies kuģi pagriezt mazliet citā virzienā, bet tagad pārmetumi skarot arī viņus.
Par grāmatas kvalitāti Vineta Vaivade izteicās ļoti diplomātiski – ka katru jaunu grāmatu jau vienmēr gribas mazliet vairāk izauklēt, un šoreiz tam vienkārši netika dots laiks.
Latviešu valodas aģentūra jau kopš 1994. gada ir uzņēmusies rūpes par mazākumtautību izglītību, veidojot mācību komplektus, tāpēc iestrādes un pieredze ir, notiek sadarbība gan ar mazākumtautību skolu skolotājiem, gan Daugavpils Universitāti, kopš 2004. gada tiek veidots bilingvāls saturs.
Vienotā 1. klases latviešu valodas grāmata, kas ir tikai latviešu valodā, gan nebūs gaiļa ābece, kas daudziem pazīstama no bērnības, jo pēc jaunajiem izglītības standartiem tagad pirmklasnieki ierodas skolā, prazdami burtus, un latviešu burti pirmsskolā būtu jāapgūst arī krievu un citu tā dēvēto mazākumtautību bērniem. Vai tas ir noticis, tas ir cits jautājums. Vineta Vaivade pieļāva, ka situācija varētu būt ļoti dažāda un visur pāreja nebūs viegla.
Valsts izglītības satura centra vadītāja Liene Voroņenka, kas šobrīd dodas braucienos pa skolām un runā ar mazākumtautību skolotājiem, Latvijas Radio atzina, ka bažas par šo jautājumu ir vienmēr, "skolotāji ir Latvijā perfekcionisti, viņi negrib kļūdīties, viņi grib iedot vislabāko, ko viņi var darīt. Bet es domāju, ka mēs visi esam profesionāļi savā nozarē, mēs zinām, kas būs izaicinājumi. Un, viens otram palīdzot, mēs tiksim pie tā rezultāta, ko mēs sagaidām. Jo mēs pozitīvāk uz šo visu skatīsimies, jo mazāk mēs radīsim stresu arī bērniem", sacīja Voroņenka.
