Skaidrojot situāciju ar Rēzeknes budžeta problēmām, ministrs norādīja, ka šī pašvaldība "ik pa laikam izceļas ar odioziem projektiem". Rēzeknei jau iepriekš bijušas grūtības sakārtot savas saistības. "Šeit šis rokraksts ir redzams jau labu laiku," piebilda ministrs.
Likums nosaka pašvaldību autonomās funkcijas, kuras ir primāri jānodrošina – izglītība, sociālā aprūpe, ceļi, bet, ja paliek pāri resursi, pašvaldība drīkst uzņemties papildu funkcijas, sacīja Sprindžuks.
"To pašvaldības drīkst darīt, bet nedrīkst būt tā, ka tas notiek, apdraudot pamatfunkciju izpildi," sacīja politiķis.
Uz jautājumu par Rēzeknes mēra krēsla iespējamo sašūpošanos šajā situācijā, Sprindžuks to dēvēja par galēju risinājumu. Tas būtu iespējams, ja atklātos nelikumības vai nespēja pārvaldīt situāciju.
"Šobrīd mērķis ir likt pamatot administrācijai un pilsētas vadībai, ka viņi var pārrestrukturizēt savas finanses un tikt galā ar savām saistībām, tajā skaitā veidojot lielu atpūtas kompleksu, kur ir diezgan lieli izaicinājumi," pauda Sprindžuks.
KONTEKSTS:
Rēzeknes pilsētas pašvaldība ir nonākusi smagā finansiālā situācijā – izdevumu segšanai šim gadam tai pietrūkst 3 miljonu eiro. Lai ieekonomētu līdzekļus, pašvaldības vadības uzdevumā iestāžu un pārvalžu vadītāji ir sagatavojuši priekšlikumus darbinieku skaita samazināšanai.
Pašlaik Rēzeknes pašvaldība gatavo rīcības plānu finansiālās situācijas uzlabošanai ilgtermiņā. No tā būšot atkarīgas arī turpmākas aizdevumu saņemšanas iespējas.
Tāpat tiek pieļauta iespēja sākt pašvaldības finanšu stabilizācijas programmu. Ja tas notiks, par reģionālo attīstību atbildīgais ministrs varētu rosināt plašāku revīziju Rēzeknes vietvarā.
