Izmaiņas paredz Valsts pārvaldes iekārtas likumā vispārēju lojalitātes pienākumu ikvienai publiskas personas institūcijā nodarbinātai personai. Tas attiecas uz publiskas personas institūcijās nodarbinātajiem neatkarīgi no nodarbinātības attiecību veida – darba tiesiskās attiecības, valsts dienesta attiecības vai amata attiecības.
Ja šāds darbinieks būs paudis publisku viedokli vai veicis citas darbības, kas nepārprotami liecina, ka viņš nav lojāls Latvijai un tās Satversmei, un viņa turpmāka nodarbinātība attiecīgajā institūcijā var būtiski apdraudēt tās darbību vai valsts intereses, tad lojalitātes pienākuma neievērošana būs uzskatāma par patstāvīgu pamatu nodarbinātības attiecību izbeigšanai ar jebkuru šādu darbinieku.
Izmaiņu anotācijā arī skaidrots, ka nosacījums par nelojalitāti ir vienīgi tādos gadījumos, kad valsts pārvaldē nodarbināta persona ir atbalstījusi pretvalstisku kustību, cildinājusi komunistiskā vai nacistiskā režīma noziegumus, kara noziegumus vai paudusi citādu radikālu, Latvijai un Satversmi noniecinošu viedokli, vai veikusi citas darbības, kas nepārprotami liecina par to, ka persona nav lojāla Latvijai un Satversmei. Par nelojālu būtu uzskatāms arī tāds viedoklis vai rīcība, ar kuru persona tās organizētā vai atbalstītā pasākumā publiski noliedz vai attaisno, vai pat slavina genocīdu, noziegumus pret cilvēci, noziegumus pret mieru vai kara noziegumus pret demokrātisku valstu teritoriālo nedalāmību, suverenitāti un neatkarību vai konstitucionālo iekārtu vai Latvijas un tās iedzīvotājiem vai rupji noniecina un aicina likvidēt Latvijas valstisko neatkarību un teritoriālo vienotību.
Tāpat šāda darbība aptver dažāda veida atbalsta sniegšanu personām vai valstīm, kas grauj vai apdraud demokrātisku valstu teritoriālo nedalāmību, suverenitāti vai konstitucionālo iekārtu. Šādas darbības neesot iespējams izsmeļoši uzskaitīt, bet tā var būt gan finansiāla, materiāla, loģistikas, informatīva (propagandas), gan cita veida darbība, kā arī darbības, kas vērstas uz šādas palīdzības, atbalsta radīšanu.
Likuma jauninājumi gan neattiekšoties uz kritiska, ironiska vai sarkastiska viedokļa paušanu par valsts institūcijām un amatpersonām,
uz viedokli, kas nav pausts publiski, kā arī uz citām situācijām, kad valsts pārvaldē nodarbinātajam varētu pārmest zināmu diskrētuma trūkumu, bet tas nerada pamatu uzskatīt personu par nelojālu Latvijai un Satversmei.
Anotācijā uzsvērts, ka jaunās normas būs iespējams piemērot tikai kā galēju līdzekli, nodrošinot tajās noteiktā vārda brīvības ierobežojuma samērīgumu. Turklāt darba tiesiskās attiecības varēs izbeigt tikai tad, ja personas "turpmāka nodarbinātība attiecīgajā publiskas personas institūcijā var apdraudēt šīs institūcijas darbību vai valsts intereses". Ja personas nodarbinātība nevar apdraudēt attiecīgās institūcijas darbību vai valsts intereses, tad tās atbrīvošanai no darba nav leģitīma mērķa.
