Tostarp ir septiņas vidusskolas, kurās netiks komplektēta 10. klase. Šīs skolas pakāpeniski pārtaps par pamatskolām, ņemot vērā nepietiekamo bērnu skaitu vidusskolās.
Nevienu skolu neslēgs
"Simt divdesmit skolēnu 10.–12. klašu posmā. Tas saistībā ar skolēnu kopējo skaitu pie tā vidusskolu piedāvājuma, kas mums bija, bija par lielu pret to skolēnu skaitu, kurš mums realitātē Rīgā dzīvo un iebrauc mācīties," sacīja Cera.
Viņa norādīja, ka "skolu tīkla pilnveidošanas pasākumi norit jau ļoti daudzus gadus un īpaši intensīvi tas norit pēdējos 5–6 gadus, kad mēs valsts nozares politikas ietvaros skatījāmies ļoti uzmanīgi uz to, kāda situācija ir vidējās izglītības posmā [...]
Rīgas pilsētas pašvaldības dibinātās skolas ir 101, un arī nākamajā mācību gadā kopējais skaitlis nemainīsies," klāstīja Cera.
Pēc viņas teiktā, vidējās izglītības piedāvājums galvaspilsētas skolās nedaudz tiek koncentrēts, turpinot piedāvāt un paplašinot pamatizglītības piedāvājumu skolās, lai nodrošinātu pieeju pamatizglītībai apkaimju iedzīvotājiem.
Cera atzina, ka 20 gados Rīgā skolu skaits samazinājies par 50 izglītības iestādēm – skolas ir reorganizētas, apvienotas vai likvidētas.
Dienvidkurzemes novadā pārmaiņas neizslēdz nākamgad
Ne tikai galvaspilsētā gadiem aktuāls ir jautājums par skolu tīklu sakārtošanu, bet arī reģionos.
Lielākajā novadā – Dienvidkurzemes novadā – kopumā 26 pagastos ir 6 vidusskolas, 14 pamatskolas, vēl arī profesionālās ievirzes skolas. Novadā neesot tādas pamatskolas, kur būtu mazāk par 70 bērnu, tādēļ šajā mācību gadā būtiskas izmaiņas saistībā ar skolu pieejamību neesot.
Dienvidkurzemes novada pašvaldības Izglītības pārvaldes vadītāja Ginta Kampere norādīja, ka pašvaldība gaida, kādi lēmumi un noteikumi tiks pieņemti saistībā ar skolu tīkla optimizāciju valsts līmenī.
"Neteiktu, ka šis gads, bet nākamais mācību gads varētu radīt lielas pārmaiņas mūsu novadā un mums būtu ļoti jāpārskata pamatskolas tīkls," atzina Kampare.
Viņa uzsvēra, ka pašlaik lielākais izaicinājums ir skolotāju vakanču aizpildīšana. "Neesam noteikti nekāds izņēmums no citiem novadiem. Arī mums trūkst kāds skolotājs , bet parasti viss nokomplektējas."
Tikmēr Latvijas Pašvaldību savienības padomniece izglītības jautājumos Ināra Dundure uzsvēra, ka trūkst arī mācību līdzekļu.
"Tie ir daudzi digitālā formā, visas pašvaldības šobrīd saskaras ar ļoti lielu izaicinājumu – izglītības iestāžu nodrošinājums ar Wi-Fi, labiem interneta sakariem, tīklu nodrošinājumu klasēs ar jauno hrombuku iedzīvināšanu."
Izaicinājums, pēc viņas teiktā, ir arī prasība kā otru svešvalodu nodrošināt kādu no Eiropas Savienības valodām, nevis krievu valodu.
