Šo nedēļu Valsts prezidents sāka, viesojoties Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) atsevišķās nodaļās. Pēc to apmeklēšanas viņš atzina, ka valsts ārējā un iekšējā drošība nav atdalāmas, taču atšķirībā no aizsardzības jomas, kam pēdējos gados finansējums pamatoti un strauji audzēts, iekšlietu dienesti palikuši pabērna lomā. Par to liecina gan salīdzinoši zemais atalgojums, gan daudzviet nolietotā infrastruktūra.
Tas bija viens no galvenajiem tematiem arī tikšanās laikā šodien ar iekšlietu ministru Māri Kučinski no "Apvienotā saraksta". Pēc viņa teiktā, Valsts prezidenta atbalsts būs noderīgs, aizstāvot Iekšlietu ministrijas sagatavotos aprēķinus par ugunsdzēsēju, policistu, robežsargu un arī ieslodzījuma vietās strādājošo zemākā atalgojuma celšanu.
"Tas, kas nolikts valdības plānā par 10% pieaugumu, varbūt būtu adekvāts, ja būtu zemāka inflācija vai [attiektos] uz augstāko personālu, bet tieši tiem, kuri saņem 700–800 eiro, protams, ja mēs negribam viņus pazaudēt, valstij viņi ir jānovērtē. Ir arī Valsts kontroles atzinums par to, ka iekšējās drošības atalgojuma ziņā ir jāsabalansē ar bruņoto spēku iespējām. Aprēķins par apmēram 30% pieaugumu ir iesniegts Finanšu ministrijā, bet sarunas par to vēl nav sākušās," sacīja Kučinskis.
Tāpat prezidents mudinājis ministru uzdot policijai stingri un principiāli vērsties pret sabiedriskās drošības un kārtības apdraudējumiem un naida noziegumiem. Prezidents arī pauda gatavību klātienē iepazīties ar Latvijas–Baltkrievijas un Latvijas–Krievijas robežas infrastruktūras būvniecību.
Ar to norādes valsts iekšējās drošības un tiesiskuma uzlabojumiem neaprobežojas – jau iepriekš pēc viesošanās Rīgas pilī prasmīgāk skaidrot lēmumus apņēmušies ģenerālprokurors un Augstākās tiesas vadītājs.
"Arī zināšanu un prasmju papildināšana gan tiesu sistēmā strādājošajiem, gan Valsts un pašvaldības policijas darbiniekiem. Par tiesību normu interpretāciju un piemērošanu, kā arī aizsardzībā pret vardarbību, dažādu ar valsts drošību saistītu noziegumu izmeklēšanā. Trešā tēma – par sodu politiku ar valsts drošību saistītajos jautājumos, lai arī sabiedrībai veidotos pārliecība, ka sodi šajā jomā sasniedz visus mērķus," pastāstīja Valsts prezidenta padomniece likumdošanas un starptautisko tiesību jautājumos Kristīne Līce.
Sekojošā sarunā ar tieslietu ministri Inesi Lībiņu-Egneri ("Jaunā Vienotība") apspriežamo tematu lokā ir arī darbinieku trūkums ieslodzījuma vietās, par ko nozares vadība atgādināja pēc cietumnieka īslaicīgas izbēgšanas no Rīgas Centrālcietuma. Pēc Rinkēviča teiktā, pašlaik, kad notiek darbs pie 2024. gada valsts budžeta, ir īstais brīdis aktualizēt šos jautājumus.
Uz atalgojuma jautājumu norādīja arī Lībiņa-Egnere: "Atalgojums ļauj piesaistīt dienestam cilvēkus. Un tas ir svarīgi. Lai nāk dienestā lojāli, profesionāli, kvalificēti cilvēki. Un tas mums ir ļoti, ļoti svarīgi. Lai nav tā, ka augstākajā līmenī jau šie cilvēki ir, bet lietas iztiesāšanā sagatavo izmeklētājs, un, kad tā nonāk jau tiesā, tai jābūt sagatavotai tādai, lai nebūtu procesuālu kļūdu un neskaidrību, ko augsti kvalificēts advokāts izmanto pretēji."
Šāda veida iesaiste no Valsts prezidenta puses ir būtiska valsts augstākās amatpersonas iespēja uzlabot procesus un lēmumu virzību. Rinkēviča priekšgājēji amatā to pratuši izmantot dažādi, taču prezidenta aktivitāte ir labi pamanāma, uzsvēra politologs, Latvijas Universitātes profesors Juris Rozenvalds.
"Tā nav tikai tāda ceremoniāla darbība. Skaidrs, ka notiek iepazīšanās ar lauku, bet, no otras puses, tā ir iespēja nākotnē, veidojot Valsts prezidenta politiku, salikt zināmus akcentus. Valsts prezidenta loma Latvijā nav izpildvaras loma, taču viņš var sasaukt Ministru kabineta sēdes ar savu darba kārtību. Taču, manuprāt, Valsts prezidentam būtiskāk ir iespēja veidot zināmu politisko lēmumu, arī izpildvaras lēmumu pieņemšanas kontekstu, liekot savus uzsvarus."
Vēl jāpiemien arī Valsts prezidenta loma, apskatot iespējamās izmaiņas valdībā. Rinkēvičs jau pateicis, ka skaidrību šajā jautājumā sagaida līdz augusta vidum vai otrajai pusei, un līdz tam šajā procesā neiesaistās. Saredzot partiju pārstāvju nespēju vienoties, gan sagaidāma kāda rīcība, bet Rinkēvičs aicināja neskriet notikumiem pa priekšu.
Valsts prezidents var aicināt Rīgas pilī pie viena galda esošās koalīcijas partnerus, kā arī Zaļo un zemnieku savienības un "Progresīvo" pārstāvjus, kuri nodrošināja balsu pārsvaru Saeimā Edgara Rinkēviča ievēlēšanai. Pašlaik partiju pārstāvjiem ir laiks sarunām līdz augusta vidum, taču oficiālas tikšanās šonedēļ gan nenotiek.
