Vēl būdama opozīcijā pirms pusgada, Mieriņa pauda, ka nevar iztukšot laukus. Uz jautājumu, vai viņas nostājā ir kaut kas mainījies, Saeimas spīkere uzsvēra – ir ļoti rūpīgi jāvērtē katras skolas slēgšana.
"Braucot uz Latgali, redzu, ka skola bieži vien ir pēdējais bastions tam, lai ģimenes tur dzīvotu, kas vienlaikus ir arī darbaspēks. Tas ir ļoti svarīgi," norādīja Mieriņa.
Tāpat jāvērtē attālums līdz skolai un mobilitāte.
ZZS pārstāvji, tostarp atbildīgajā Saeimas komisijā, vēlreiz rūpīgi vērtēs un pārskatīs IZM plānu. "Ir vēlme tikties ar katru pašvaldību, lai izrunātu par katru atsevišķu skolu," pavēstīja Mieriņa.
Uz jautājumu, vai nevar galvot, ka IZM virzīto plānu ZZS koalīcijā atbalstīs. "Jā, es nevaru to galvot, jo mūsu prioritāte vienmēr ir bijusi lauku skolas," norādīja Mieriņa.
"Ir jāskatās caur kvalitātes prizmu – ja šī mazā skola ir kvalitātes ziņā virs vidējā Latvijā, ir stipri jāpadomā, vai tādu skolu slēgt."
KONTEKSTS:
Pērn novembrī Ministru kabinets apstiprināja ministrijas informatīvo ziņojumu par jauna modeļa izveidi.
Pašlaik valsts aprēķināto naudu skolām sadala pašvaldības. Tas ļauj uz lielāku skolu rēķina subsidēt mazākas skolas. Jaunajā modelī valsts maksās par programmām, kas izpildīs "optimālas klases kritērijus". Pašvaldības vairs nedrīkstēs pārdalīt naudu starp savām skolām, subsidējot mazākās skolas. Modelis paredz, ka mazajās skolās darba samaksu segs arī pašvaldības.
Pedagogu arodbiedrība un pašvaldības uzskata – modelis nav izrunāts; arvien paliek neatbildēti jautājumi.
Līdz janvāra beigām plānots pabeigt normatīvu izstrādi, ko sabiedriskai apspriešanai nodos februāra sākumā. Ieviest jauno modeli plānots jau nākamajā mācību gadā.
