Kāpēc tik kūtri? Vīrieši pie ārsta gan ar ielaistām vainām, gan uz pārbaudēm iet negribīgi

Iemeslu netrūkst, bet vīrietis dakteri apmeklē reti

Portāla LSM.lv rakstu un interviju sērijas "Pacients tuvplānā" ievadā izveidots Latvijas vīrieša veselības profils, kas izceļas ar īsu veselīgo mūžu, kaitīgiem paradumiem, kā arī nopietnām slimībām un nereti traģiskām nāvēm. 

Regulārs medicīnas speciālista apmeklējums un pārbaudes ļauj laicīgi risināt veselības problēmas un tās novērst. Lai arī katru gadu Latvijas iedzīvotāju veselība uzlabojas un sabiedrībā pieaug veselībpratība, iemeslu Latvijas vidējam kungam doties pie ārsta netrūkst. Taču tas tiek darīts kūtri. 

2022. gadā Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC) veica Latvijas iedzīvotāju veselību ietekmējošo paradumu pētījumu, kurā tika meklētas atbildes arī uz jautājumu, cik bieži pēdējā gada laikā iedzīvotāji apmeklējuši ārstu. Pētījums atklāja, ka vīrieši pie ārsta dodas retāk nekā sievietes.

Saskaņā ar Nacionālā veselības dienesta (NVD) aprēķiniem pēdējo trīs gadu laikā ģimenes ārstu nav apmeklējuši 299 726 cilvēku. Tā kā dati atlasīti automātiski, šajā skaitā ir arī šogad dzimušie bērni, kas ir neliela daļa. Vēl neliela daļa varētu būt cilvēki, kuri faktiski dzīvo ārzemēs, bet nav oficiāli šo faktu reģistrējuši.

SPKC pētījumā nepilna piektdaļa aptaujāto 15–74 gadu vecumā atbildēja, ka ģimenes ārstu pēdējā gada laikā neapmeklēja vispār; visbiežākā atbilde (47,4%) bija, ka cilvēki ģimenes ārstu apmeklēja 1–2 reizes pēdējā gada laikā. Ģimenes ārstu neapmeklēja vispār 27% vīriešu un 11,8% sieviešu. 1–2 reizes pie ģimenes ārsta vīrieši (48,9%) viesojās pat nedaudz biežāk nekā sievietes (46%). Taču vēl biežākas vizītes bija raksturīgākas sievietēm. 3–4 reizes ģimenes ārstu apmeklēja 14,8% vīriešu un 22% sieviešu, bet 5–6 reizes – 5,4% vīriešu un 10,9% sieviešu.

Arī ārstus speciālistus, kas nav zobārsti, vīrieši apmeklējuši retāk nekā sievietes. 10,4% sieviešu atbildēja, ka pēdējā gada laikā 5 un vairāk reizes apmeklēja šādus speciālistus, turpretī vīrieši – 5,1%. Savukārt pie ārstiem speciālistiem vispār nedevās 55,6% vīriešu un 31,9% sieviešu. 1–2 reizes ārstus apmeklēja 30,5% vīriešu un 41,2% sieviešu, 3–4 reizes – attiecīgi 8,8% un 16,4%.

Arī Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati rāda, ka vīrieši ārstus apmeklē retāk – 2022. gadā 70,3% vīriešu un 83% sieviešu bija apmeklējuši ģimenes ārstu vismaz reizi, savukārt vismaz vienreiz konsultējušies ar ārstu speciālistu gada laikā attiecīgi bija 36,9% vīriešu un 48,8% sieviešu.

Vīrieši biežāk veselības problēmu gadījumā izvēlas nogaidīt

Cilvēki nedodas pie ārsta pat tad, kad ir vajadzība.

Iemesli tam ir dažādi, bet interesanti, ka vīrieši biežāk liek cerības uz situācijas atrisināšanos un izvēlas nogaidīt.

Proti, 2022. gadā 8% vīriešu un 10,9% sieviešu atzinuši, ka nav veikuši nepieciešamo medicīnisko pārbaudi vai ārstēšanu, lai gan tāda vajadzība ir bijusi, no tiem 23,7% vīriešu un 25,5% sieviešu pārbaudi neveica, jo nevarēja to atļauties, liecina CSP dati. Otrs būtiskākais ārsta neapmeklēšanas iemesls bija pārlieku garās rindas uz pieņemšanu pie speciālistiem – attiecīgi šī iemesla dēļ ārstu neapmeklēja 23,9% vīriešu un 29% sieviešu. Savukārt ārstu neapmeklēt, jo gribēja nogaidīt un paskatīties, vai ar laiku nekļūst labāk, izvēlējās 18,8% vīriešu un 11,5% sieviešu. 

Vēža profilaktiskās pārbaudes izvēlas netaisīt informācijas trūkuma dēļ

Jau cita rakstura iemesli ir tam, kāpēc Latvijas iedzīvotāji neveic valsts apmaksātās vēža profilaktiskās pārbaudes. 

Latvijas iedzīvotāju veselību ietekmējošo paradumu pētījums atklāja, ka

vīriešiem un sievietēm galvenie iemesli šādu pārbaužu neveikšanai ir gan informācijas trūkums par profilaksi un skrīninga programmu, gan nevēlēšanās pārbaudīties un sūdzību neesamība.

Cita starpā kā iemesls minētas arī bailes no izmeklējuma un nepatika pret veidu, kā konkrētais tests tiek veikts. 

Kopš 2009. gada Latvijā tiek organizēta valsts apmaksāta vēža skrīninga programma, kuras ietvaros atbilstošā vecuma grupas iedzīvotāji tiek aicināti veikt bezmaksas krūts, dzemdes un zarnu vēža skrīningu. No 2021. gada maija Latvijā ir ieviesta valsts apmaksāta profilaktiskā pārbaude arī prostatas vēža noteikšanai, nododot PSA jeb priekšdziedzera specifiskā antigēna analīzes. 

Uz vīriešiem attiecas zarnu un prostatas vēža skrīningi. Dzemdes kakla un krūts vēža pārbaudes veikšanai tiek nosūtītas uzaicinājuma vēstules, bet 

zarnu un prostatas vēža pārbaudes organizē ģimenes ārsti. Lai veiktu pārbaudes, cilvēkam pašam aktīvi jāvēršas ģimenes ārsta praksē, lai saņemtu nosūtījumu. Tāpēc arī ģimenes ārstu apmeklētībai ir būtiska loma. 

Zarnu vēža skrīningam – zemākā atsaucība

Zarnu vēzis jeb kolorektālais vēzis ir ļaundabīga slimība, kas attīstās šūnās, kas veido zarnas sieniņu. Sākotnēji zarnas sieniņā veidojas labdabīgi izaugumi jeb polipi, kurus neārstējot var rasties ļaundabīga slimība – zarnu vēzis. Parasti šīs izmaiņas notiek 10 līdz 20 gadu laikā. Polipi vai zarnu vēzis agrīnās stadijās pacientam parasti neizraisa nekādus simptomus vai sūdzības, un šī iemesla dēļ aptuveni pusei pacientu to diagnosticē novēloti. Latvijā visbiežāk ar zarnu vēzi slimo sievietes un vīrieši pēc 50 gadu vecuma.

Valsts apmaksātu zarnu vēža profilaktisko pārbaudi – slēpto asiņu izmeklējumu fēcēs – reizi divos gados var veikt sievietes un vīrieši vecumā no 50 līdz 74 gadiem. 

Lai arī iedzīvotāji profilaktisko testu var veikt mājas apstākļos, kolorektālā vēža skrīningam ir viszemākā atsaucība. Kaut arī kopumā atsaucība pieaug, rezultāti ne reizi nav sasnieguši pat 20% no mērķgrupas.

Zarnu vēža skrīnings 2009. gadā sākts ar nepilnu 7% atsaucību mērķa grupā, bet pēdējos divos gados tā bijusi ap 19%. Mērķa grupā 2022. gadā atsaucība sasniegusi 19,1%, bet vīrieši (16,2%) atsaukušies mazāk nekā sievietes (21,3%). 

Arī 2023. gada pirmajos deviņos mēnešos vīrieši (8,1%) pārbaudi veikuši retāk nekā sievietes (10,4%), tomēr vīriešiem (12,9%) biežāk nekā sievietēm (7,6%) bija analīzes ar pozitīva testa rezultātu. Šajā gadījumā pozitīva jeb normai neatbilstoši testa rezultāti vēl nenozīmē, ka personai ir zarnu vēzis, tiek nozīmēti papildu izmeklējumi.

Eiropas Savienības (ES) vadlīnijas nosaka, ka vēlamais rādītājs attiecībā uz atsaucību kolorektālā vēža skrīningam valstīm ir 45%. ES vidēji šis rādītājs ir 48%, Lietuvā un Igaunijā – attiecīgi 56% un 53%. 

Zarnu vēža pacientu biedrības vadītājs Uldis Veseris skaidroja, ka, raugoties no pacientu perspektīvas, nereti viens no iemesliem, kas attur zarnu vēža profilaktiskā testa veikšanu, ir nevēlēšanās dzirdēt diagnozi "vēzis". 

"Joprojām sabiedrībā ir izplatīts mīts, ka vēzis nav ārstējams. Tomēr mūsdienās vēzis, tai skaitā zarnu vēzis, ir sekmīgi ārstējams, īpaši, ja tas tiek diagnosticēts agrīnajās stadijās. Turklāt šobrīd arī Latvijā ir pieejama virkne valsts kompensētu medikamentu, kas palīdz ārstēt onkoloģiskās saslimšanas," norādīja Veseris.

Prostatas vēža skrīnings – ar neilgu vēsturi, bet labiem rezultātiem

Tikmēr prostatas vēža skrīnings valsts apmaksāto skrīningu sarakstā iekļauts vien no 2021. gada maija. Prostatas jeb priekšdziedzera vēzis ir ļaundabīga slimība, kas attīstās priekšdziedzera audos un ir visbiežākais sastopamais vīriešu urīnizvadsistēmas un dzimumorgānu sistēmas audzējs. Vīrietim novecojot, saslimstība ar prostatas vēzi palielinās. Prostatas vēzis ir biežāk diagnosticētais ļaundabīgais audzējs vīriešiem Latvijā. 

Risks saslimt ar šo slimību pieaug divas reizes, ja prostatas vēzis bijis kādam radiniekam. Savukārt, ja ar priekšdziedzera vēzi slimojuši divi tuvi radinieki, risks saslimt pieaug pat deviņas reizes. Tāpēc vīriešiem vecumā no 50 līdz 75 gadiem un vīriešiem vecumā no 45 līdz 50 gadiem, ja ģimenes anamnēzē prostatas vēzis ir konstatēts asinsradiniekam, iesaka reizi divos gados nodot PSA analīzes. 

Interesanti, ka, piemēram, "Centrālajā laboratorijā" no klientu skaita 2022. gadā 61% ir sievietes un tikai 39% vīriešu, taču novērots, ka par Vīriešu veselības mēnesi pasludinātajā novembrī šī proporcija nedaudz mainās. Tāpat novembrī mainās arī veikto analīžu specifika – vidēji aizvadītā gada vienā mēnesī "Centrālajā laboratorijā" veikti nedaudz vairāk par 7000 PSA izmeklējumeim, bet pērn novembrī to skaits pārsniedza 8000, un līdzīga pieprasījuma tendence vērojama arī šogad.

Valsts mēroga dati par atsaucību šim skrīningam ir pieejami par ļoti īsu periodu. Tomēr 2022. gadā skrīningu veikuši 76% no mērķgrupas, kas ir pārliecinoši augstākais atsaucības rādītājs valsts apmaksātam vēža skrīningam. Arī šī gada pirmajos deviņos mēnešos kungi pacentušies un 63% no mērķa grupas nodevuši PSA analīzes, liecina NVD dati.

2023. gada pirmajos sešos mēnešos līdzīgi kā iepriekšējā gadā 12% vīriešu analīzes bijušas ar pozitīvu testa rezultātu un uzrādījušas paaugstinātu PSA līmeni. Šiem vīriešiem ģimenes ārsts noformēs nosūtījumu urologa konsultācijai, kuru varēs saņemt atbilstoši "zaļā koridora" principam jeb ārpus kopējās pieraksta rindas un pacientam par to nebūs jāmaksā.

Jāatzīmē, ka Valsts kontroles (VK) revīzijā par vēžu agrīnu atklāšanu revidenti norādījuši, ka, viņuprāt, atsaucība prostatas vēža skrīningam mērķa grupā ir tikai 2%. NVD gan uzsvēra, ka atsaucība tomēr ir krietni lielāka, jo, iespējams, ģimenes ārsts vīrieti uz pārbaudi nosūtījis, taču sistēmā nav ievadīts kods, kas norāda uz profilaktisku vēža skrīningu. Svarīgi esot tas, ka apmēram puse vīriešu vecumā virs 50, kuriem nav audzēja, veikuši šādu testu.

Atbildi ārstu neapmeklēšanai cer atrast arī digitālās veselībpratības uzlabošanā

VK revīzijā tieši zemā atsaucība uz vēža skrīningiem ir viens no lielākajiem pārmetumiem Latvijā izveidotajai veselības aprūpes sistēmai VK veiktajā revīzijā. Tādēļ revidenti valsts apmaksāto skrīningu nodēvējuši par neizmantoto iespēju.

Onkoloģisko slimību agrīni biežāk atklāj pacientiem, kuri iepriekš ir veikuši skrīningu, taču Latvijā pacientu atsaucība ir zema – tā būtiski atpaliek no Veselības ministrijas (VM) plānotajiem un Eiropas rekomendētajiem rādītājiem. Tikai neliela daļa pacientu, kuriem atklāta onkoloģiska slimība, iepriekš ir veikuši skrīningu, īpatsvaram mainoties robežās no 2% prostatas, 20% zarnu vēža, 32% krūts vēža līdz 40% dzemdes kakla vēža gadījumā.

Revidenti VM ieteikuši veicināt ģimenes ārstu kapacitāti, un tas savukārt varētu palīdzēt izveidot efektīvu skrīningu. Plašākā mērogā šķietami valsts VM vadībā ir apņēmusies risināt galvenos iemeslus, kāpēc vīrieši pie ārsta dodas kūtrāk par sievietēm, tostarp informācijas trūkumu un zemu veselībpratību. 

Valsts veselības stratēģijā norādīts, ka "nepieciešams īstenot mērķtiecīgus pasākumus, lai uzlabotu iedzīvotāju veselībpratību – zināšanas par veselīgu dzīvesveidu un prasmes tās pielietot, kā arī ieviest citus pasākumus, kas motivē veikt veselīgu paradumu izvēli un veicinātu paradumu maiņu". Latvija īpaši apņēmusies uzlabot uzticamas informācijas pieejamību digitālajos resursos un iedzīvotāju prasmes informācijas un komunikāciju tehnoloģiju lietošanā. Tādējādi cer uzlabot digitālo veselībpratību. 

Tāpat arī viens no ministrijas solījumiem, kā uzlabot zemos slimību profilakses rādītājus, ir pastāvīgi finansēta vēl viena darbavieta ģimenes ārsta praksē pacientu apzvanīšanai. 

Taču, kamēr vīzija top par realitāti, Latvijas kungiem par paraugu var kalpot veselības ministrs Hosams Abu Meri ("Jaunā Vienotība"), kurš pats lepojas ar regulāru analīžu nodošanu. Viņš piekrita, ka vīrieši par savu veselību aizdomājas tikai tad, kad parādās pirmās veselības problēmas, tomēr uzsvēra – vīrieša veselība ir ļoti svarīga, jo "tikai vesels vīrietis spēj parūpēties par sevi, par savu ģimeni un par savu valsti".