Katastrofu pārvaldības centrus būvēs arī Tukumā, Talsos un Alūksnē

Iekšlietu ministrija (IeM) gatavojas slēgt līgumu par katastrofu pārvaldības centru būvniecību Tukumā, Talsos un Alūksnē, liecina otrdien, 24. oktobrī, valdības sēdē prezentētais IeM ziņojums. Kopumā līdz 2026. gadam IeM plāno uzcelt 18 jaunus katastrofu pārvaldības centrus.

Katastrofu pārvaldības centru būvniecība Alūksnē un Talsos tiks finansēta no Atveseļošanas un noturības mehānisma (ANM) plāna investīcijas līdzekļiem, bet katastrofu pārvaldības centra būvniecība Tukumā – no valsts budžeta līdzekļiem. 

Šā gada 16. maijā valdība jau atļāva IeM slēgt līgumus par katastrofu pārvaldības centru būvniecību Liepājā, Daugavpilī, Madonā, Līvānos, Salacgrīvā, Viļānos un Alsungā. Par minēto katastrofu pārvaldības centru būvniecību ir noslēgti līgumi un noris projektēšanas darbi.

Kā skaidroja IeM, ANM plāna investīcijas

mērķis ir nodrošināt efektīvu, ātru un kvalitatīvu katastrofu pārvaldībā iesaistīto dienestu darbu visā Latvijas teritorijā, uzlabojot reaģēšanā un katastrofu pārvaldībā iesaistīto dienestu sadarbību un koordināciju.

Tāpat investīcijas rezultātā tiks uzlaboti nodarbināto darba apstākļi, tajā skaitā darba drošība, kas pozitīvi ietekmēs nodarbināto apmierinātības līmeni un jaunu nodarbināto piesaisti, norādījusi IeM.

Saskaņā ar ANM plānu investīcijas īstenošanai ir pieejams finansējums 44 miljonu eiro apmērā.

Katastrofu pārvaldības centru būvniecība, kas ir plānota ANM ietvaros, jāpabeidz līdz 2026. gadam.

IeM norādījusi, ka no kopumā 93 Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) depo objektu skaita vairāk nekā 80% būvēti laika periodā no 1890. gada līdz 1960. gadam. To sākotnējais lietošanas mērķis nevienā no gadījumiem nav bijis VUGD depo, tādēļ to izvietojums un platības neatbilst katastrofu pārvaldības funkciju izpildei nepieciešamajiem minimālajiem standartiem.

Šobrīd turpinās jaunu katastrofu pārvaldības centru būvniecība Kandavā, Saulkrastos, Rūjienā, Aizputē, Dagdā, Ilūkstē, bet Priekulē un Iecavā tie jau ir atklāti, tomēr dažādu problēmjautājumu dēļ vēl netiek izmantoti.

Policiju pārcels uz jaunām telpām

Kā valdības sēdē norādīja IeM, lielākā daļa ministrijas valdījumā esošo ēku šobrīd ir sliktā tehniskā stāvoklī.

Tikai 4,9% no kopējā ēku skaita ir nodotas ekspluatācijā pēc 2000. gada. Vissliktākajā stāvoklī ir VUGD un Valsts policijas (VP) lietošanā esošās ēkas. 

Īpaši kritiska situācija ar nozares pamatfunkciju izpildei nepieciešamo nodrošinājumu ar darba videi atbilstošām telpām ir Rīgā, tāpēc valdība otrdien atbalstīja VP Rīgas reģiona pārvaldes struktūrvienību izvietošanu no Alīses ielas 3A, Eduarda Smiļģa ielas 44 un Daugavgrīvas ielas 34A uz Mūkusalas ielu 101, Rīgā, jo esošās ēkas ir ļoti sliktā tehniskā stāvoklī.

Iepriekš līdzīgs lēmums par VP Rīgas reģiona pārvaldes struktūrvienību izvietošanu otrajā Daugavas krastā pieņemts attiecībā uz E. Birznieka-Upīša ielu 21A, 21C un 21D, Rīgā, uz kuru VP pārvietosies no telpām Gogoļa ielā 7 un Matīsa ielā 9.

Abas ēkas, gan Mūkusalas ielā, gan E. Birznieka-Upīša ielā, tiks nomātas, un tajās tiks ierīkotas arī speciālās telpas, kas nepieciešamas policijas ikdienas darbā, piemēram, bruņojuma un speciālo līdzekļu glabāšanas telpas, aizturēšanas telpas, pārmeklēšanas telpas, biometrijas iegūšanas un apstrādes telpas, aizturēto nopratināšanas telpas, pilngadīgo un nepilngadīgo personu nopratināšanas telpas, uzgaidāmās telpas, t.sk. vecākiem ar bērniem, administratīvo strīdu izskatīšanas telpas, dežūrdaļas telpas, arhīva telpas, lietisko pierādījumu glabāšanas telpas un atrasto mantu glabāšanas telpas.

KONTEKSTS

Veco, mūsdienu tehnikai nederīgo ugunsdzēsēju depo problēma ir sena un ļoti sāpīga visā Latvijā. Pēc datiem par 2019. gada vidu, 19 no 92 depo bija avārijas stāvoklī, jāuzmanās, ka apmetuma gabals uz galvas neuzkrīt, un labi vēl, ja tas ir apmetums, nevis kaut kas smagāks.

Darbs glābējiem ir grūts un bīstams. VUGD darbiniekus izsauc ne tikai uz dažādas sarežģītības pakāpes ugunsgrēkiem un lai novērstu vētru sekas, bet arī lai glābtu cilvēkus un dzīvniekus. Pauzēs – regulāri treniņi un mācības.

Alga glābējiem ir par trešdaļu mazāka nekā citās jomās, darbinieku katastrofāli trūkst, un jau nonācis tik tālu, ka pārmaiņus tiek slēgti posteņi. Un, protams, pēc atgriešanās no izsaukuma ugunsdzēsēji vēlas iebraukt mašīnas ērtās garāžās un atpūsties normālos apstākļos. Tāpēc ziņa par to, ka Latvijas reģionos tiks uzbūvēti astoņi jauni ugunsdzēsēju depo, bija ilgi gaidīta.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti