Ar pētnieku Pēteri Pabērzu Latvijas Radio devās uz Kuldīgas novada muzeja trešo stāvu, kur atrodas senāko priekšmetu ekspozīcija "Kuldīga pirms mums". Tur atrodamas ziņas par Kuldīgas pirmo nosaukumu Jesusburga.
"Kad tika būvēta pils, pēc pils uzbūvēšana nosaukums bija Jesusburga, tad vēlāk Goldingen. Jesusburga bija īsu laiku, Goldingen bija līdz pat neatkarības nodibināšanai.
Tas ir vācu nosaukums un, šķiet, pat vēlāk starpkara periodā vācieši izmantoja nosaukumu Goldingen, tikai mums bija Kuldīga," pastāstīja pētnieks.
Pabērzs padziļinātus pētījumus veicis par Kuldīgu Neatkarības kara laikā, par balto un sarkano teroru, bet šobrīd jau vairākus gadus kopā ar saviem kolēģiem palīdz veidot atvērtā krājuma ekspozīciju, kas top bijušajā, 1931. gadā būvētajā Latvijas Bankas ēkā. Atvērto krājuma ekspozīciju Kuldīgā plāno atklāt šajā rudenī.
"Mēs to saucam par atvērtā krājuma ekspozīciju. Apmeklētāji varbūt iedomāsies, ka visas krātuves stāv vaļā un var iet jebkur, piemēram, kur atrodas tekstils, arheoloģija, numismātika. Tā gluži nebūs. Ir galvenā – operāciju zāle, kas bija bankai. Tur būs izstādīti tūkstošiem priekšmetu, arī mana daļa, ko esmu veidojis par bankas vēsturi, daļa no numismātikas kolekcijas, kas atrodas muzejā – monētas un papīra nauda, arheoloģijas sadaļa – dzelzs un akmens laikmets, arī būvdetaļu sadaļa – būvdetaļas no pilsētas ēkām, arī darbs, kas tika paveikts iekļaušanai UNESCO pasaules mantojuma sarakstā," norādīja Pabērzs.
No pils pāri palikušais veido vecpilsētu
Runājot par senākiem laikiem un pili, kuras teritorijā atrodas arī Kuldīgas novada muzeja ēka, Pabērzs atklāja tās nozīmīgumu. Lielā Ziemeļu kara laikā senā Kuldīgas pils tika nopostīta. Tas, kas palika no senās pils pāri, nu veido daļu no Kuldīgas vecpilsētas.
"Tur jau savu lomu spēlēja tā laika pilsētas vadība, jo tika atļauts pili, akmeņus izmantot būvniecībai. Vismaz ir saglabājies parks. Vienu brīdi bija doma būvēt latviešu baznīcu šeit, Bangerta kundzes īpašumā, tā ir mūsdienās lielā, sarkanā Annas baznīca, ko beigās uzbūvēja citur, jo nespēja vienoties par samaksu un tika iebilsts, ka tiks sabojāts vienīgais Kuldīgas parks. Arī tad, kad tika būvēts dzelzceļš, bija runa, ka arī dzelzceļš te varētu iet cauri. Kuldīga ir saglabājusies tāda, kā ir, nabadzības dēļ," pauda pētnieks.
Tā nu sanāk, ka minētā nabadzība pasargājusi arī Ventas rumbu, jo starpkaru periodā bijusi doma uz rumbas būvēt hidroelektrostaciju.
"Nespējot vienoties un arī naudas trūkuma dēļ tas netika izdarīts. Ja būtu uzbūvēts, tad – kā būtu? Jo Daugavā mēs vairs neredzam skaistos, stāvos krastus. Arī Staburaga vairs nav. Mums nebūtu tad rumbas un arī citādāk kaut kas būtu mainījies. Arī ar pieejām Kuldīgai jaunākos laikos 19.–20. gadsimtā bija, kā bija, – ceļi bija slikti, dzelzceļa nebija, beigās 30. gados uzbūvēja un tas pastāvēja līdz 70. gadiem."
Arī Kuldīgā ir padomju laiku daudzdzīvokļu mājas
Kuldīgas vecpilsētas unikalitātes priekšnoteikumu ir daudz. Pētnieks Pēteris Pabērzs atklāja dažus no tiem, kas dažādos laika periodos ļāvis saglabāt tās autentiskumu.
"Paveicās arī ar to, ka padomju laikā, jau 1969. gadā Kuldīgas vecpilsēta tika pasludināta par pieminekli. Ir gan šis tas izdarīts, jo Liepājas ielas malā ir viena balto ķieģeļu ēka uzbūvēta. Paveicies, ka daudzdzīvokļu mājas ir būvētas senpilsētas malās, tā veiksmīgi," stāstīja Pabērzs. "Es esmu dzirdējis no cilvēkiem, kuri jautā, vai jums vispār ir padomju laiku daudzdzīvokļu mājas,
jo visi staigā no tilta līdz Liepājas ielas galam, hercoga Jēkaba statujai. Daudzdzīvokļu namu masīvi ir tālāk."
Par godu Kuldīgas vecpilsētas iekļaušanai UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā no 25. septembra Kuldīgas novada muzejs aicinās ģimenes, skolēnus un ikvienu interesentu piedalīties dažādās aktivitātēs. Savukārt 27. septembrī Kuldīgas Mākslas namā notiks mākslas zinātnieka, ilggadējā Rundāles pils muzeja direktora Imanta Lancmaņa lekcija "Kurzemes hercogu galma spožums un Kuldīgas pils". Kuldīgas Galvenajā bibliotēkā apskatāma arī virtuālā izstāde "Kuldīga – ceļš uz UNESCO".
