Apmēram 900 bērnu Latvijā vajadzīgas regulāras insulīna injekcijas, bet, pateicoties mūsdienu tehnoloģijām, tās vairs nav nepieciešams veikt katru dienu.
Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas (BKUS) Bērnu slimību klīnikas virsārste, endokrinoloģe Iveta Dzīvīte-Krišjāne skaidroja, ka valsts kompensē 100% visus insulīna preperātus, glikozes testa strēmeles. Tiek kompensēti arī sensori nepārtrauktai glikozes monitorēšanai, insulīna sūkņi un to piederumi.
Šobrīd bērniem pieejamas divu veidu insulīna ievadīšanas metodes: konvenciālā, kad cukura līmenis jākontrolē 6–8 reizes dienā un jāveic 5 vai 6 injekcijas, un insulīna sūkņa terapija, kad, izmantojot īpašus sensorus, katetrus un sūkņus, insulīna deva tiek ievadīta vienu reizi trijās dienās.
Ar insulīna sūkņa terapiju ir iespējams koriģēt insulīna devu atbilstoši apēsto ogļhidrātu daudzumam, esošajam cukura līmenim un rēķinot arī bērna plānotās fiziskās aktivitātes. Tā tiek nodrošināta daudz labāka dzīves kvalitāte.
Vidēji 35% no visiem 1. tipa cukura diabēta pacientiem – bērniem – saņem insulīna sūkņu terapiju. Pārējie saņem konvenciālo terapiju, jo ne visi bērni un vecāki ir līdzestīgi, nevēlas apgūt tehnoloģijas vai arī negrib, ka kāda ierīce atgādina par diagnozi "diabēts".
Insulīna sūkņa terapiju izmanto arī Mikus, kurš ar diabētu saslima pirms trijiem gadiem. Viņa mamma Inese Nenišķe kopā ar citām ģimenēm, kurās ir bērni, kas slimo ar 1. tipa cukura diabētu, rosina jautājumu par insulīna preparātu kompensāciju bērniem arī pēc 18 gadu sasniegšanas, jo šobrīd kompensācijas kārtība ir spēkā tikai pacientiem līdz 18 gadiem.
"Pirmo mēnesi, kad mums nebija to sensoru, es katru nakti pulksten 3 liku modinātāju, modināju viņu [Miku], lai viņš iedurtu pirkstā, un redzētu, cik viņam ir cukurs, jo 3 naktī ir tas brīdis, kad krītas cukurs, un tu nepamosties, ja tev nav šo sensoru," skaidroja Inese.
Mikum insulīna sūkņu terapija palīdz dzīvot pilnvērtīgu dzīvi, bet sensori viņam no valsts tiek apmaksāti līdz 18 gadu vecumam. "Tie man ļoti palīdz, sportā ļoti palīdz. Man nevajag durt pirkstos. Caur telefonu es redzu to cukura līmeni," paskaidroja Mikus.
"Mikum pēc trīs mēnešiem būs 18 gadu, un mums vispār ir liela neziņa, kas mums pienākas no valsts," satraukumu pauž Inese.
Atbilstoši Nacionālā veselības dienesta sniegtajai informācijai, no 2024. gada 1. janvāra insulīna sūkņa piederumi tiks kompensēti jauniešiem līdz 24 gadu vecumam, taču, kā atzina BKUS ārste Dzīvīte-Krišjāne, nav skaidras atbildes, vai arī sensori tiks kompensēti pēc 18 gadu vecuma.
Nacionālajā veselības dienestā raidījums "4. studija"noskaidroja, ka kompensācijas kārtībā izmaiņu nav, taču ir palielināta pacientu, kuri var saņemt pakalpojumu, vecuma robeža, proti, pakalpojumu varēs turpināt saņemt arī pēc pilngadības sasniegšanas jeb līdz 24 gadiem.
"Svarīgi pieminēt, ka tas attiecas uz pacientiem, kuriem jau ir šis pakalpojums līdz 18 gadu sasniegšanai. Sensorus bērniem līdz 18 gadu vecumam nodrošina BKUS, tāpat kā iepriekš sūkņus," norādīja NVD.
No NVD rakstiskās atbildes izriet, ka sūkņus kompensēs, bet sensorus ne. Ja sensori jāiegādājas pašiem, tad mēnesī tie izmaksās vairāk nekā 100 eiro. Savukārt, ja jaunietis saslimst ar diabētu 19 gados, tad uz viņu šīs izmaiņas neattieksies.
Ārste Dzīvīte-Krišjāne uzsvēra, ka sensori būtu ļoti nepieciešami arī jauniešiem:
"Jo kas tad mainās pēc 18 gadiem? Būtībā nekas. Bērns joprojām turpina skolā mācīties. Lielākā daļa mācās, paši nepelna. Līdz ar to ir svarīgi, lai būtu nodrošināta pēc iespējas labāka diabēta kompensācija."
Lai arī pozitīvā ziņa ir tā, ka kompensācijas laiks jauniešiem tiek pagarināts līdz 24 gadiem, ne tik pozitīvi ir tas, ka kompensācija nebūs pilnīga.
Pašlaik portālā "Manabalss.lv" notiek parakstu vākšana, lai nodrošinātu valsts atbalstu insulīna sūkņiem un nepārtrauktas glikozes monitorēšanas sistēmām 1. tipa diabēta pacientiem, kam tas ir akūti nepieciešams, tostarp arī pieaugušajiem.
