Prezidents: Piecu partiju koalīcijas, visticamāk, nebūs; ir vairāki 3 un 4 partiju varianti

Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs pēc sarunām ar Saeimā pārstāvētajām partijām atzina, ka, visticamāk, neizdosies izveidot piecu partiju koalīciju un ir vairāki iespējamie scenāriji, kā valdību var izveidot trīs vai četras partijas. Tomēr prezidents joprojām uzsver, ka vēlama ir plašāka koalīcija.

Rinkēvičam trešdien paredzētas sarunas ar piecām partijām – "Jauno Vienotību", "Apvienoto sarakstu" un Nacionālo apvienību, kuras veidoja valdību līdz šim, un opozīcijā esošajiem "Progresīvajiem" un Zaļo un Zemnieku savienību.

Rinkēvičs vēlas vēlreiz ar partijām apspriest valdības veidošanu, jo viņš redz, ka ir iespējama plašāka koalīcija, un, viņaprāt, jebkura plašāka koalīcija ir labāka nekā jebkura trīs partiju koalīcija.

Prezidents gan atzina, ka respektē partiju ideoloģiskās atšķirības, un jokoja, ka netaisās nevienu ieslodzīt Rīgas pilī kā konklāvā, līdz būs pieņemts lēmums. Taču viņš sacīja, ka viņa izpratnē ir iespējama plašāka koalīcija, tas ir panākams, bet kādā kombinācijā – par to ir jāizšķiras partijām.

"Nekādas sarkanas, melnas, violetas vai citu krāsu līnijas es šo partiju ietvarā nevilkšu," sacīja Rinkēvičs.  

Viņš sacīja, ka nav tik naivs, lai mēģinātu piespiest visas piecas partijas vienoties par kopīgu darbu valdībā, bet ir variācijas ar trīs un četrām  partijām, un, lai gan pēc sarunām ar partijām, viņaprāt, nav nepārvaramu jautājumu, kurus nevarētu risināt piecu partiju koalīcija, visticamāk, tādas koalīcijas nebūs.

"Politikā arī nepieciešama konkurence," sacīja prezidents, norādot, ka viņš neizslēdz divus trīs iespējamus koalīcijas scenārijus, kuri var attīstīties.

Viņš gan atzina, ka mazākā koalīcijā ar 52, 53 vai 54 balsīm "ātrāk vai vēlāk vienā vai otrā gadījumā visas tās vecās kaites atkal atsāksies".

Prezidents sacīja, ka trešdien pēc sarunām ar partijām lēmumu vēl nepieņems, bet arī solīja nekavēties ar premjera amata kandidāta nominēšanu, tiesa, nenosaucot precīzus termiņus.  

KONTEKSTS:

Līdzšinējā premjera Krišjāņa Kariņa ("Jaunā Vienotība") otrā valdība krita pēc neveiksmīgiem mēģinājumiem paplašināt koalīciju, iekļaujot tajā arī Zaļo un Zemnieku savienību (ZZS) un "Progresīvos", un nepanākot pašreizējo koalīcijas partneru – Nacionālās apvienības un "Apvienotā saraksta" – piekrišanu ministru rokādēm un memorandam par vairākiem līdz gada beigām izdarāmiem darbiem.

Pēc Kariņa lēmuma atkāpties un vairs nepretendēt uz valdības vadītāja amatu "Jaunā Vienotība" premjera amatam virza labklājības ministri Eviku Siliņu.

Valsts prezidents iepriekš norādījis, ka nākamās valdības ilgtermiņa uzdevums ir virzīties uz ambiciozu mērķi 2030. gadā Latvijā sasniegt Eiropas Savienības valstu vidējo labklājības līmeni.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti