Šobrīd Latvijā krūts vēža skrīninga programmā iekļauj sievietes no 50 gadu vecuma, nodrošinot bezmaksas profilaktisku krūšu izmeklējumu reizi divos gados, taču, kā rāda pētījuma dati, – saslimšana arvien biežāk skar aizvien jaunākas sievietes.
Krūts vēža pacientu un atbalsta grupas vadītāja Ilva Lillmaa uzsvēra, ka būtiski arī nodrošināt, lai skrīninga izmeklējums ir pieejams arī sievietēm attālākos Latvijas reģionos. To būtu iespējams veikt, nodrošinot izmeklējuma iespēju tuvākajā veselības aprūpes iestādē vai organizējot mobilos mamogrāfijas punktus.
"Par Rīgu man varbūt nav tik lielu bažu, vai arī Rīgas apkārti, bet tālākiem reģioniem arī šo izmeklējumu pieejamība ir ierobežotāka. Citu valstu pieredze ir tāda, ka šī skrīninga iespēja ir jau vecumā no 40 gadiem, un es arī uzskatu, ja tā būtu arī Latvijā, tad tas būtu labs solis rūpēs par sievietes veselību," teica Lillmaa.
Ir jāuzlabo arī skrīninga uzaicinājuma vēstules forma, padarot to personīgāku, norādīja Latvijas Ginekologu un dzemdību speciālistu asociācijas viceprezidente Dace Matule. Viņa stāstīja, ka šobrīd vēstules nosūta pa pastu uz deklarēto adresi, kas ne vienmēr sievietes sasniedz, tāpēc būtu svarīgi viņas uzrunāt arī caur ginekologiem un ģimenes ārstiem.
"Kā mūsu kolēģi onkologi saka – vēzis paliek jaunāks. Ar cerībām raugos uz šo faktu, ja tiks uzsākts valsts apmaksāts skrīnings no 40 gadiem, jo tas ir pierādāms – ja mēs ļoti agri atrodam krūts vēzi ļoti agrā stadijā, tas ir 99% izārstējams.
Tā kā mēs varam runāt par to, ka mēs saglabāsim ne tikai sievietes veselību, bet arī dzīvību," sacīja Matule.
Diemžēl secinājumi, ka vēzis paliek jaunāks, liek arī par pārbaudēm domāt agrāk, atzina Veselības ministrijas (VM) Veselības aprūpes departamenta direktore Sanita Janka. Viņa stāstīja, ka Slimību profilakses un kontroles centrs izvērtēs skrīningu efektivitāti, lai saprastu, kādus uzlabojumus nepieciešams veikt.
"Lai tādu pārmaiņu ieviestu, tas prasītu līdz gadam, jo šeit ir jāpārorganizē gan pati loģistika, gan pakalpojuma sniedzējs – tur ir daudzas lietas jāizdara, bet to var izdarīt. Pirmais, kas ir svarīgākais – pieņemt lēmumu, ka patiešām šis skrīnings no 40 gadiem ir attaisnojies, un ka tādā vecumā diemžēl ir tik daudz vēžu gadījumu, kurus varēja atklāt skrīningā," skaidroja VM pārstāve.
Arī Saeimas Onkoloģijas pacientu atbalsta grupas vadītāja, Saeimas deputāte Ingrīda Circene no "Jaunās Vienotības" atbalsta ideju, uzsverot, ka 40 gadi varētu būt laiks, kad krūts vēzim sākt pievērst uzmanību.
"Tas ir mans sapnis, ka katrs ārsts atgādinātu sievietei un pajautātu: "Vai jūs esat veikusi vēža skrīningu?" Diemžēl mums atsaucība uz šiem valsts apmaksātajiem skrīningiem ir pilnīgi absolūti nepietiekama.
Ja no 2009. gada valsts apmaksā un individuāli uzaicina uz šo skrīningu, mēs nevaram dabūt vairāk par trešo daļu no sievietēm, kuras tiek uzaicinātas uz dzemdes kakla vēža skrīningu, uz krūts vēža skrīningu," norādīja deputāte.
Vēža pacientu organizācijas, asociācijas un citi eksperti atbildīgajām valsts institūcijām ir iesnieguši vairākus priekšlikumus krūts vēža skrīninga aptveres uzlabošanai, cerot uz atbalstu un to tālākai virzībai Saeimā.
