ĪSUMĀ:
- FM vēlreiz izvērtējusi Rēzeknes situāciju – nav šaubu, ka finanšu grūtības ir būtiskas.
- Rēzeknes saistības jau bija bīstami augstas pret pašu budžeta ieņēmumiem.
- Atļautā aizņemšanās ir līdz brīdim, kad pašvaldības budžetā kredītu atmaksai jāvelta 20%.
- Augstākais saistību īpatsvars šobrīd ir Alūksnei - parādu apmaksai velta jau vairāk nekā 18%.
- Tomēr Alūksnē situāciju izprot un spēj saistības pildīt.
- Saistību slieksnim virs 17% tuvojas arī Daugavpils.
- Lieli tēriņi ir arī Valkai, Jēkabpilij, Ādažiem, Ventspils novadam, Tukumam, Ogrei un Jūrmalai.
- FM: 20% slieksnis vēl nav rādītājs par maksātspēju, grūtībās var nonākt arī ar mazākām saistībām.
Kamēr daļa Rēzeknes iedzīvotāju mītiņā ceturtdien aizstāvēja savu mēru, partijas "Kopā Latvijai" dibinātāju Aleksandru Bartaševiču, kam par pilsētas novešanu bankrota priekšā tagad draud atlaišana, Finanšu ministrijas ierēdņi vēlreiz smalki izvērtējuši, vai naudas grūtības Rēzeknei ir tik būtiskas. Un par to šaubu nav, sacīja Pašvaldību finansiālās darbības uzraudzības un finansēšanas departamenta direktore Inta Komisare.
Ministrija guvusi apstiprinājumu tam, ka pašvaldība budžetā nav ieplānojusi atlīdzības visam gadam, "kas tiešām traktējams kā likuma pārkāpums", sacīja Komisare.
"Tuvākajā laikā tiks pieņemti lēmumi par tālāko rīcību".
Komisare apgalvoja, ka finanšu uzraugi jau savlaicīgi aicinājuši Rēzekni uz pārrunām vēl tad, kad revidenti par pilsētas maku sniedza pozitīvu atzinumu un dome vēl nekavēja kredītmaksājumus.
Ministrija vērsa Rēzeknes uzmanību uz to, ka tās saistības ir bīstami augstas pret pašu budžeta ieņēmumiem. Robežslieksnis jeb atļautā aizņemšanās nākotnes vārdā ir līdz brīdim, kad budžetā kredītu atmaksai jāvelta 20%.
Kā ar aizņēmumiem ir citās pašvaldībās?
Komisare atklāja, ka ministrija komunicē ar vairākām pašvaldībām, kurām ir lielas saistības.
Lielākais saistību īpatsvars šobrīd ir Alūksnei, taču pēc ministrijas rīcībā esošās informācijas pašvaldība spēj savas saistības pildīt, tai nav kavēto maksājumu, iespējama atsevišķu projektu atlikšana, un kopumā pašvaldība izprot situāciju un tā tiek kontrolēta.
Alūksnes novads, kas parādu apmaksai velta jau vairāk nekā 18% budžeta, arī esot vērsies Finanšu ministrijā ar apņemšanos saistības pildīt nākotnē, un tam pat izveidots atsevišķs fonds.
Alūksnes mērs Dzintars Adlers no "Jaunās Vienotības" par novada maku ir drošs.
Viņš atzina, ka Alūksnei ir liels saistību īpatsvars, taču "tas nenozīmē, ka mums ir grūtības, tieši otrādi – mēs spējam visu nodrošināt un pat vairāk – attīstīt savu teritoriju, palielināt algas".
Lielākie aizdevumi ņemti ar mērķi sakārtot skolas, jo tas arī politiski solīts vēlētājiem.
Uz jautājumu, vai Alūksne neceļ SPA centrus kā Rēzeknē, Adlers noteic: "Domāju, ka kādreiz arī tos celsim".
Saistību slieksnim virs 17% tuvojas arī Daugavpils, bet tur grūtākais būšot nākamais gads, pēc kura kredītmaksājumi mazināsies.
Lieli tēriņi ir arī Valkai, Jēkabpilij, Ādažiem, Ventspils novadam, Tukumam, Ogrei un Jūrmalai.
FM: grūtībās var nonākt arī ar mazākām saistībām
Finanšu ministrijā gan norāda, ka 20% slieksnis un budžeta tēriņi kredītu atmaksai vēl nav rādītājs par pašvaldības maksātspēju, jo grūtībās var nonākt arī ar mazākām saistībām.
Latvijas Bankas ekonomists Jānis Mauris vērtēja, ka budžeta veselība vairākās pašvaldībās ir vāja, puse domju bez deficīta veidošanas nespēj izdzīvot, bet lielākajiem riskiem cenu un kredītu procentu kāpuma laikā ir pakļautas mazās pašvaldības.
Viņš pauda, ka Latgales reģionā fiskālā kapacitāte ir salīdzinoši vāja un tas ierobežo iespējas aizņemties un segt savus izdevumus.
Finanšu ministrijā arī norādīja, ka Eiropas Centrālās bankas politika cenu kāpuma bremzēšanai celt procentu likmes pašvaldības ietekmē atšķirīgi.
Piemēram, domes, kas kredītus ņēmušas ar fiksētu procentu likmi, iepriekš maksājušas vairāk, bet tagad piedzīvo salīdzinoši zemu izmaksu kāpumu, kamēr mainīgo likmju gadījumā tēriņi augot vairākkārtīgi.
