Panorāma

Eksperti: Levits prezidentūras laikā nav spējis uzrunāt cilvēkus

Panorāma

Latvijas uzņēmēji gatavojas Ukrainas rekonstrukcijai

Levits pēdējā uzrunā Saeimā kritizē spēju veikt reformas

Levits pēdējā uzrunā Saeimā: Latvija atpaliek – ekonomikai jāaug straujāk, reformu veiktspēja ir zema

Latvija savā attīstībā relatīvi atpaliek no pārējām Baltijas reģiona valstīm. Nepieciešamo reformu īstenošanas spēja valstī ir zema, bet nevienlīdzība Latvijā ir salīdzinoši augsta un tās mazināšanai nepieciešamais valsts iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugums ir nepietiekams. Šīs ir dažas no problēmām, ko savā pēdējā runā Saeimā akcentēja Valsts prezidents Egils Levits.

Valsts prezidents atgādināja, ka viņš jau 2021. gada rudenī no Saeimas tribīnes norādījis uz valsts strukturālo atpalicību. ""Latvija atpaliek" – es katrā runā atkārtoti aicināju Saeimu rīkoties. Beidzot šī problēma ir nonākusi politiskajā dienaskārtībā," sacīja Valsts prezidents. 

Pēc Levita teiktā, ekonomikas transformācija ir vienīgais veids, kā pārvarēt Latvijas strukturālo atpalicību. Īstermiņā tas nozīmē atgūt konkurētspēju, bet ilgtermiņā – kalpot Latvijas ilgtspējīgai attīstībai Eiropas un globālās ekonomikas kontekstā.

Levits uzsvēra, ka tieši ilgtspējīga attīstība ir atslēga nevienlīdzības mazināšanai. Nevienlīdzība Latvijā ir ievērojami augstāka nekā vidēji Eiropā. Taču risinājums, pēc Valsts prezidenta sacītā, nav esošā kopprodukta pārdale. Tas varot būt tikai plāksteris.

 "Risinājums nevienlīdzības mazināšanā var būt vienīgi ievērojams kopprodukta pieaugums. Tam ir jābūt straujākam nekā Baltijas kaimiņvalstīs un Eiropā vidēji.

Un tas ir iespējams, tikai un vienīgi rūpīgi piestrādājot pie katra no tiem elementiem un to sazobes, kurus jau daudzkārt esmu minējis un kuriem bija veltītas arī vairākas konferences un sanāksmes Rīgas pilī," akcentēja Valsts prezidents.

Pēc Levita sacītā, šie elementi ir vispārējā izglītība, augstākā izglītība, zinātne, pētniecība, inovācijas, ražošana un eksports.

"Gala rezultāts ir pastāvīgi augošs nacionālais kopprodukts. Piezīmēšu, ka, kamēr šie elementi nebūs katrs par sevi sakārtoti un to savstarpējā sazobe nebūs nodrošināta, nekāda attīstība labklājības virzienā nebūs iespējama," uzskata Levits.

Pēc viņa teiktā, arī imigrācija būtu tikai pseidorisinājums. Tas varbūt atrisinātu dažu konkrētu uzņēmumu problēmas, bet radītu jaunas un jau daudz kompleksākas problēmas. "Mēs visi varam konstatēt, ka mūsu ekonomikas vezums uz priekšu kust pārāk lēni. Relatīvi mēs pat slīdam atpakaļ," secināja Levits.

Seši iemesli atpalicībai 

Levits minēja sešus šķēršļus, kuri, viņaprāt, kopumā veido Latvijas atpalicību.

Pie reformām Latvijā ķeras tikai tad, kad "ilgstošas bezdarbības dēļ ūdens jau smeļas mutē". "Tas redzams gan attiecībā uz skolu tīklu sakārtošanu, gan slimnīcu līmeņiem." 

 

Tas pats, pēc Levita sacītā, attiecas uz nodarbinātības politiku, kur pastāvīgi aug nesakritība starp darba tirgus pieprasījumu un darbaspēka piedāvājumu. Tāpat finanšu sistēmas kapitālais remonts veikts, kad jau bija risks iekļūt pelēkajā sarakstā. "Atjaunojamie energoresursi tikai tagad strauji attīstās, pateicoties sankcijām pret Krieviju. Par abiem pēdējiem gadījumiem tomēr jāatzīst – kad esam patiešām lielās nepatikšanās, mūsu reformspēja var būt pat diezgan laba," atzina Valsts prezidents.

Viņš uzskata arī, ka valsts spējas risināt kompleksas, strukturālas problēmas ir vājas. "Tā ir mūsu valsts negatīvā iezīme uz Ziemeļeiropas fona," norādīja Levits.

Viņaprāt, reformas var būt sekmīgas, ja ir skaidrs mērķis un pēctecīgs ceļš uz to. "Vai valstij ir skaidra ceļa karte, kuri mērķi un cik tālu ir prioritizējami, kuri mērķi ir jāsamazina, kuri jāatliek un kuri varbūt vispār jāsvītro? Mana pieredze liek secināt, ka – nē. Mērķtiecīga un rezultatīva attīstība tādā veidā nebūs īstenojama," vērtēja prezidents.

Pēc viņa domām, arī valsts pārvaldība ir fragmentēta un tā nespēj turēt līdzi pastāvīgi pieaugošai sabiedrības un tautsaimniecības sarežģītībai. Valsts pārvaldes ielaistais sklerotisms, kad nozaru politikas joprojām dzīvo savu vienu no otras izolēto dzīvi, nav pārvarēts.

Tāpat prezidents pievērsās birokrātijai, kas esot nepieciešama, tomēr tās "iedzimtais grēks ir vēlme izplesties un aiz burta gan paslēpties, gan pazaudēt jēgu".

 

"Mēs kavējam laiku un zaudējam naudu, nespējot savlaicīgi iepludināt tautsaimniecībā Eiropas struktūrfondu vai Atveseļošanas fonda  naudas. Birokrātijas aizcietējumi kavē inovāciju pārnesi. Jau traģiski neefektīva ir iepirkumu procedūra. Un tā varētu turpināt vēl ilgi. Tāpēc esmu aicinājis ieviest valsts pārvaldē atbirokratizēšanas vienību, kas nepārtraukti caurskatītu un likvidētu nevajadzīgas birokrātiskās procedūras," sacīja Levits.

Viņš sacīja arī, ka Latvijā trūkst prasmes un zināšanas īstenot nepieciešamās reformas. "Reformu veiktspēja ir zinātne. Somijā jau kopš sešdesmitajiem gadiem darbojas neatkarīga reformu veicināšanas institūcija SITRA, kuras mērķis ir palīdzēt valstij veikt reformas. Uzskatu, ka arī Latvijai tāda ir nepieciešama," sacīja Levits.

Pēc Levita domām, vilcināšanās ar reformām, vājās spējas risināt kompleksas problēmas, skaidru mērķu trūkums, novecojusi valsts pārvaldības struktūra, birokratizācija, kā arī reformu prasmes trūkums ir šķēršļi, kas rada Latvijā reformu mazspēju un veido mūsu atpalicības kultūru.

Kritizē valsts robežas izbūvi

Levits savā runā pievēršas arī drošības jautājumiem un Latvijas mājasdarbiem, kas veicami šajā jomā.

Pēc viņa teiktā, NATO Madrides samita jaunā stratēģiskā koncepcija nozīmē, ka ienaidnieks tiks apturēts uz robežas, iespējams, uz Latvijas austrumu robežas. Pēc Krievijas noziegumiem Ukrainā NATO Austrumu flanga valstīm vairs nebija pieņemama līdzšinējā NATO stratēģija – teritoriju atkarot jau pēc ienaidnieka ienākšanas. 

Viņš norādīja, ka NATO stratēģijas maiņa Latvijai nenācās nedz viegli, nedz pašsaprotami. Latvija atrodas blakus Ukrainai un netālu no mums notiek karš. Valstīm, kas atrodas tūkstošiem kilometru attālumā no šī kara citas rūpes var būt svarīgākas.

Levits atzīmēja, ka Latvija kā vienīgā Baltijas valsts no Madrides aizbrauca ar parakstītu līgumu par NATO brigādes izvietošanu tās teritorijā. Latvijas lielais uzdevums tagad ir Sēlijas poligona izbūve. Tāpat mūsu pašu mājasdarbs ir Nacionālo bruņoto spēku kaujasspēju un skaitliskā sastāva palielināšana. 

"Valsts aizsardzības dienesta pirmajam iesaukumam ir pieteikušies pusotras reizes vairāk jauniešu, nekā tika gaidīts. Tā ir laba atbilde skeptiķiem un vaimanātājiem, kas iebilda pret obligāto dienestu. Esmu pārliecināts, ka jau pēc pāris gadiem jaunieši dienestu armijā uzskatīs par goda lietu, līdzīgi kā mūsu ziemeļu kaimiņi. To veicinās arī jaunieviestā Valsts aizsardzības mācība skolās," sacīja Levits.

Vienlaikus Levits atgādināja, ka beidzot ir jāizbūvē valsts robeža.

"Gadiem ilgā nespēja izdarīt šo vienkāršo lietu ir nožēlojama. Šī nespēja diskreditē valsts varu – pirmām kārtām jau pašas Latvijas sabiedrības acīs," uzskata Valsts prezidents.

Viņaprāt, nākamo gadu prioritātei jābūt arī iekšlietu sistēmas nostiprināšanai. "Nav godīgi, ka iekšlietu darbinieki par tikpat atbildīgu darbu kā viņu kolēģi armijā saņem ievērojami zemāku atalgojumu," uzskata prezidents.

Viņš norādīja, ka pēc divām nedēļām sāksies NATO Viļņas samits. Samitā jāpanāk Madrides lēmumu īstenošana, it sevišķi integrēta Baltijas gaisa un raķešu aizsardzības sistēmas izveide. Viļņas samita "karstais" jautājums, protams, būs Ukrainas nākotne NATO.

"Es uzskatu, ka Ukraina ir jāuzņem NATO jau drīz pēc kara beigām. Šo pozīciju paudu, tiekoties ar NATO Austrumu flanga valstu prezidentiem pirms dažām nedēļām. Tā ir kopīgā šo valstu grupas pozīcija. Mums ar labiem argumentiem jāspēj pārliecināt pārējos NATO partnerus.  Tas nepieciešams, lai novērstu nākamo karu. Ja Krievijai ļaus atgūties un sakopot spēkus, nākamais karš būs neizbēgams," uzskata Levits.

Viņš akcentēja arī, ka pasaule ir iegājusi jaunas nestabilitātes un neparedzamības laikmetā. Tas apdraud starptautiski tiesisko pasaules kārtību, kas iedibināta pēc Otrā pasaules kara.

"Starptautisko tiesību pastāvēšana un šīs tiesiskās kārtības ievērošana ir pamats mieram pasaulē un Latvijas drošībai. Mums ir jāstiprina institūcijas, kas šo kārtību uztur.  Mums jādara viss iespējamais, lai apturētu un sodītu tos, kas šo kārtību grauj," pauda Valsts prezidents.

Tāpēc nozīmīgs tuvākā laika ārpolitiskais mērķis ir panākt atbalstu Latvijas ievēlēšanai ANO Drošības padomē. Tāpat Latvijai ir aktīvi jāturpina darbs, lai izveidotu starptautisku tribunālu Krievijas noziegumu Ukrainā izmeklēšanai un sodīšanai.

"Blakus principā pārvaramiem juridiskiem šķēršļiem šeit galvenais ir starptautiskās sabiedrības politiskās gribas jautājums. Par starptautisko tiesību nostiprināšanu un Krievijas tribunāla izveidi esmu aktīvi iestājies jau pašā kara sākumā. Kā jurists ar starptautisku pieredzi turpināšu to darīt arī turpmāk. 

Krievija netika sodīta nedz par Baltijas valstu okupāciju, nedz par citiem starptautiskiem noziegumiem. Šoreiz Krievijai sods būs jāsaņem. Agrāk vai vēlāk," noteica Levits.

Runas noslēgumā Valsts prezidents sacīja, ka, stājoties amatā, viņš solījis būt visas tautas prezidents.

"Manā prezidentūrā tas nozīmēja strādāt Latvijas ilgtspējas, Latvijas drošības un latviskas Latvijas labā. Tātad – visas tautas labā. Esmu to darījis atbildīgi un pēc labākās sirdsapziņas," teica Levits, aicinot mīlēt Latviju ar sirdi, bet pilnveidot to – ar gudru ziņu un prātu.

Pēc Levita pēdējās uzrunas Saeimai parlamentā izskanēja stāvovācijas.

Pateicību par Levita darbu pauda Saeimas priekšsēdētājs Edvards Smiltēns ("Apvienotais saraksts"). Viņš norādīja, ka Levita prezidentūra iekrita pasaulei un Latvijai turbulentā un dramatiskā laikā. "Jūsu balss, atbalstot Ukrainu un nosodot Krievijas agresiju, bija dzirdama visā pasaulē skaļi un skaidri," sacīja Smiltēns.

Viņš arī norādīja uz Levita iestāšanos par Satversmē un tās preambulā paustajām vērtībām par latviešu valodas lomas pieaugumu un nacionālās pašapziņas stiprināšanu.

KONTEKSTS:

Saeima 31. maijā par Valsts prezidentu ievēlēja pašreizējo ārlietu ministru Edgaru Rinkēviču. Par Rinkēviča ievēlēšanu nobalsoja 52 deputāti, JV balsojumā atbalstot opozīcijas politiķiem no Zaļo un Zemnieku savienības un "Progresīvajiem". Uz Valsts prezidenta amatu kandidēja arī Uldis Pīlēns un Elīna Pinto.

Levita amata pilnvaras beigsies 8. jūlijā. Viņš atzinis, ka pēc prezidentūras beigām gatavs turpināt strādāt Latvijas labā. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti