Latvijas austrumu pierobežā ārkārtējās situācijas vietā valdība drīkstēs noteikt īpašu režīmu

Tā vietā, lai regulāri pagarinātu ārkārtējo situāciju Latvijas austrumu pierobežas novados, Ministru kabinets drīkstēs izsludināt robežapsardzības sistēmas darbības pastiprinātu režīmu, konstatējot, ka valsts robežu nelikumīgi šķērso vai to mēģina darīt nesamērīgi liels skaits migrantu.

Šādu iespēju paredz Saeimā steidzamības kārtā otrajā – galīgajā – lasījumā pieņemtie grozījumi Latvijas Republikas valsts robežas likumā.

Saskaņā ar likumu valdība, konstatējot nesamērīgi lielu nelikumīgu robežas šķērsošanas vai tās mēģinājuma gadījumu skaitu, drīkstēs izsludināt robežapsardzības sistēmas darbības pastiprinātu režīmu, lai nodrošinātu robežas neaizskaramību un valsts apdraudējuma novēršanu. To drīkstēs izsludināt uz pusgadu ar iespēju pagarināt.

Izsludinot šādu režīmu, Ministru kabinetam būs tiesības visā pierobežā vai tās daļā noteikt:

  • īpašu pārvietošanās un pulcēšanās kārtību;
  • īpašu kārtību transportlīdzekļu kustībai vai šīs kustības ierobežojumus;
  • konkrētu robežšķērsošanas vietu darbības pilnīgu vai daļēju apturēšanu;
  • īpašu saimnieciskās darbības kārtību vai šīs darbības ierobežojumus;
  • īpašu kārtību preču, medikamentu, energoresursu, pakalpojumu un citu materiāltehnisko resursu pieejamībai;
  • tiesības nepiemērot publisko iepirkumu regulējumu attiecībā uz precēm vai pakalpojumiem, kas nepieciešami būtisku valsts drošības interešu aizsardzībai;
  • valsts pārvaldes amatpersonu tiesības iekļūt privātā īpašumā;
  • ierobežot tiesības personām atrasties noteiktās vietās bez atļaujas.

Tikmēr grozījumi Valsts robežsardzes likumā

skaidrāk nosaka fiziskā spēka pielietošanas tiesības robežsargiem, lai nepieļautu nelikumīgu ieceļošanu valstī.

Pieejamība medijiem un bažas

Saeima neatbalstīja frakcijas "Progresīvie" rosinājumu noteikt žurnālistam tiesības iesniegt Valsts robežsardzei motivētu lūgumu informācijas vākšanai pierobežas joslā, ja žurnālista darbība nerada apdraudējumu valsts drošībai un aizsardzībai. Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vadītājs Raimonds Bergmanis ("Apvienotais saraksts") norādīja, ka jau pašlaik mediji drīkst lūgt iespēju uzturēties pierobežas joslā.

Iepriekš ar valsts austrumu robežu saistītās izmaiņām satrauca biedrība "Gribu palīdzēt bēgļiem". Tās vadītāja Ieva Raubiško uzskata, ka likumu izmaiņas var ierobežot vai pat apturēt ārvalstnieku tiesības uz patvērumu Latvijā. Taču to paredz starptautiskās konvencijas un Eiropas Savienības likumi, arī gadījumos, kad robeža šķērsota likumam neatbilstošā veidā.

"Valsts robežas likumā paredzētais pastiprinātais apsardzības režīms uz sešiem mēnešiem ar iespēju pagarināt robežas šķērsošanas punktu aizvēršanu pilnībā vai daļēji ļoti būtiski ierobežos cilvēku iespējas iet caur šiem robežas šķērsošanas punktiem un pieteikties patvērumam. Mūsu rīcībā esošā informācija liecina, ka tikuši atraidīti gan nepilngadīgi cilvēki, gan ģimenes ar bērniem. Mūsuprāt, tas nav pieļaujami. Mēs neredzam, kā, apstiprinot šos grozījumus, cilvēku individuālie apstākļi varētu tikt rūpīgāk izvērtēti un ņemti vērā," pauda Raubiško.

Eiropas Padomes cilvēktiesību komisāre Duņa Mijatoviča aicinājusi Latvijas parlamentu noraidīt Valsts robežas likuma un Valsts robežsardzes likuma grozījumu projektu, kas paredz plašākas robežsargu tiesības nepieļaut nelikumīgu ieceļošanu valstī, vēsta ziņu aģentūra LETA.

KONTEKSTS:

Baltkrievija jau kopš 2021. gada regulāri neliek šķēršļus savas valsts robežas šķērsošanai, tādējādi virzot trešo valstu migrantu grupas Lietuvas, Polijas un Latvijas robežas tuvumā. Valsts robežsardzei nākas atstumt šos cilvēkus vai nepieļaut viņu nokļūšanu valstī. Baltkrievija viņus izmanto kā hibrīdkara elementu pret Eiropas Savienību.

No nelikumīgas robežas šķērsošanas 2021. gadā atturēti 4045, 2022. gadā 5286 cilvēki. Šogad šis skaitlis jau pārsniedz 3500. Humānu apsvērumu dēļ Latvijā uzņemti pārsimts cilvēku gadā, kad ir runa, piemēram, par vecākiem ar mazu bērnu.

Pirmo reizi valdība ārkārtējo situāciju četrās Baltkrievijas pierobežas administratīvajās teritorijās – Ludzas, Krāslavas, Augšdaugavas novadā un Daugavpilī – izsludināja no 2021. gada 11. augusta līdz 10. novembrim. Pēcāk ārkārtējā situācija vairākas reizes tika pagarināta pa trim mēnešiem.

Pašlaik ārkārtējā situācija Latvijas austrumu pierobežā ir spēkā līdz 11. augustam. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti