Viens no astoņiem vidējā ātruma kontroles posmiem atrodas uz ceļa Cēsis -- Vecpiebalga -- Madona, tas sāka strādāt augusta nogalē. Viens no fiksētajiem pārkāpumiem šajā posmā pirms dažām dienām bija "Audi" markas mašīnai, kura pēc pusnakts tur nesās ar ātrumu 126 kilometri stundā.
Pirmais vidējā ātruma kontroles posms Latvijā tika uzstādīts pirms aptuveni mēneša uz Rīgas apvedceļa netālu no Mārupes. Kopš brīža, kad vidējā ātruma kontroles mērīšanas sistēmas tika uzstādītas, viens šāds mērītājs fiksējis vairāk nekā 300 pārkāpumus. Kopā – vairāk nekā 2500.
Tas ir pietiekami liels pārkāpumu skaits, un tie ir ne tikai par atļautā braukšanas ātruma pārsniegšanu, "pirmajā vietā dominē tieši OCTA neesamība – tie ir vairāk nekā 880 pārkāpumu, ātruma pārkāpumi ir 700, bet 280 ir par transporta reģistrācijas noteikumu pārkāpumu", stāstīja Valsts policijas Reaģēšanas pārvaldes priekšnieks Juris Jančevskis.
Policijā uzskata, ka šādi kontroles posmi pozitīvi ietekmē satiksmi, jo, pirmkārt, tiek fiksēti pārkāpumi, un, otrkārt, šoferi spiesti ievērot ceļu satiksmes noteikumus arī tajos gadījumos, kad nav redzama policijas klātbūtne.
"Ne velti šie posmi ir izvēlēti tur, kur tie ir. Šādā veidā satiksme patiešām kļūst vienveidīgāka," atzina Juris Jančevskis.
Runājot par antirekordiem, ko fiksējuši šie posmi, tad tie ir ātruma pārkāpumi vidēji par 30 līdz 40 kilometriem stundā. Sods šo auto īpašniekiem ir no 80 līdz 160 eiro.
Atbildīgā iestāde par vidējā ātruma kontroles posmu uzstādīšanu ir "Latvijas Valsts ceļi", tās pārstāve Anna Kononova norādīja, ka projekta izmaksas pirmajiem 16 posmiem ir aptuveni 1,3 miljoni eiro.
Līdz gadam beigām plānots uzstādīt vēl astoņus vidējā ātruma kontroles posmus, kas nozīmē, ka kopā būs 16. Ja tiks piešķirts finansējums, turpmākais plāns ir ieviest vēl 15 šādus posmus. Līdz ar to pēc vairākiem gadiem Latvijā būs 31 vidējā ātruma mērīšanas posms.
Kuros posmos tiks kontrolēts vidējais ātrums
Vidējā braukšanas ātruma kontroles sistēmu kopumā šogad ieviesīs 16 valsts ceļu posmos.
Tā jau darbojas uz:
- Tallinas šosejas (A1) no Siguļiem līdz Lilastei (14,1.–20,1. km);
- Vidzemes šosejas (A2) no tilta pār Vējupīti Siguldā līdz Augšlīgatnei (54,5.–62,3. km);
- Valmieras šosejas (A3) no tilta pār Līčupi līdz Stalbei (36,3.–38,7. km);
- Rīgas apvedceļa (Salaspils–Babīte ) (A5) no Stūnīšiem līdz Jaunmārupei (23,1.–28,6. km);
- reģionālā autoceļa Cēsis–Vecpiebalga–Madona no Jaunkleķeriem līdz Krustakrogam (P30) (22,1.–29,0. km);
- ceļa no Kokneses līdz Stukmaņiem (102,4.–116,0. km);
- uz Daugavpils šosejas (A6):
- aiz tilta pār Aivieksti Pļaviņās līdz mājām Banderi (133,5.–139,2. km);
- no Krustpils līdz Stūrniekiem (150,2.–159,7. km).
To vēl ieviesīs:
- uz Bauskas šoseja (A7) no Tilderiem līdz Iecavai (25,3.–40,1. km);
- uz Jelgavas šosejas (A8) no Spodrām līdz krustojumam ar Parka aleju Elejā (50,0.–69,2. km);
- uz Liepājas šosejas (A9)
- no pagrieziena uz Kalnciemu līdz krustojumam ar autoceļu Jelgava–Tušķi–Tukums (P98) (26,1.–38,0. km);
- no krustojuma ar autoceļu Tebra–Kazdanga–Cildi (V1200) līdz Silkalniem (157,3.–169,7. km);
- uz Ventspils šosejas (A10):
- no Varkaļiem līdz Griķiem (24,1.–30,8. km);
- no pagrieziena uz Tīreļu taku līdz pagriezienam uz Smārdi (44,9.–52,4. km);
- no Gulbju ezera līdz pagriezienam uz Usmu (135,0.–140,8. km);
- uz valsts galvenā autoceļa Krievijas robeža–Rēzekne–Daugavpils–Lietuvas robeža no Kovališkiem līdz Rušeņicai (A13) (81,8.–88,5. km).
Projektēšanas gaitā tika precizētas iekārtu uzstādīšanas vietas, kas mainījās no sākotnēji plānotajām, ņemot vērā dažādus tehniskos aspektus. Divos posmos šīs korekcijas bija būtiskākas:
- Tallinas šosejas (A1) posma sākums tika mainīts no 13,44. km uz 14,1. km, lai visā posmā būtu vienāds atļautais braukšanas ātrums 90 km/h;
- Bauskas šosejas (A7) posma sākums mainīts no 24,24. km uz 25,3. km sakarā ar Ķekavas apvedceļa būvdarbiem.
Karte ar visiem vidējā ātruma posmiem ir pieejama šeit.
