Prezidents savā pirmajā reģionālajā vizītē ir punktuāls, Krāslavā ierodas savlaicīgi, pat brīdi pirms viesiem un medijiem norādītā laika. Pēc oficiālās sagaidīšanas tālāk ceļš turpinās kājām uz Krāslavas pili. Krāslava par vizītes vietu izvēlēta ar nodomu pierādīt, ka arī Latgale ir nozīmīgs Latvijas reģions un ka Eiropa šeit tik tiešām sākas, nevis beidzas.
"Krāslava svin savu simtgadi. Tas ir zināmā mērā arī tāds apsveikums. Es gribu apmeklēt faktiski visus Latvijas novadus, tā ir mana apņemšanās. Man ir, protams, ļoti liela interese iepazīties gan ar cilvēku dzīves apstākļiem, gan ar to, kas uztrauc," pauda Valsts prezidents.
Krāslavas Vēstures un mākslas muzejā šāda iespēja ir – Rinkēvičs tikās ar zemniekiem, uzņēmējiem un izglītības darbiniekiem. Diskusija ritēja mierīgi un vairums jautājumu bija par tautsaimniecību, jo īpaši izcelta nevienlīdzīgā attieksme dažādās institūcijās. Piemēram, koka terašu ražotājam no Dagdas viens no kredīta atteikuma iemesliem kādā Latvijas komercbankā esot bijis tas, ka uzņēmums atrodas Latgalē.
"Ir ļoti grūti Latvijā iegūt finanses no daudzām bankām. Tās spiež mūs doties uz Rīgu, nevis investē Latgalē.
Es ierados Latvijā pirms sešiem gadiem, un tas ir ļoti grūti, jo nav caurredzama politika, un es tiešām ceru, ka tas mainīsies," sacīja uzņēmuma "Fravia" valdes loceklis Dorians Monkinjons.
Par konkrētām problēmām, piemēram, Latvijas banku kreditēšanas ierobežojumiem Latgalē un domstarpībām ar "Sadales tīklu" par nepieciešamo elektroenerģijas apjomu, runāja vairāki Krāslavas novada uzņēmēji, cerot uz prezidenta atbalstu jautājumu aktualizēšanā valdības līmenī.
"No vienas puses, mēs dzirdam, ka mūsu pašu kredītbankas lepni stāsta, ka nav jau ko kreditēt, bet es dzirdu konkrētus stāstus, konkrētus piemērus, kas ir pilnīgi pretēji. Acīmredzot laiks, kad ar tām [bankām] vienkārši runā, tuvojas beigām un valdībai, Saeimai ir jāskatās uz kaut kāda veida pasākumiem, kas stimulētu tās jau stingrākā veidā. Tas ir viens. Par to jau es esmu sācis runāt," teica Rinkēvičs.
Satraukumu par atbalsta trūkumu austrumu pierobežas zemniekiem tikšanās laikā pauda Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra pārstāvis Krāslavā Ivars Geiba. Viņš ir arī īpašnieks zemnieku saimniecībai "Kurmīši", kas pierobežā nodarbojas ar bioloģiski sertificētu ārstniecības augu audzēšanu un pārstrādi. Šo saimniecību šodien apmeklēja arī Valsts prezidents.
"Tā sajūta, ka atbalsts, kas nāk no Rīgas puses, labu gribot, apstājas pie simtā kilometra, līdz tālākiem reģioniem tā arī nenonāk. (..)
Varbūt vajag stiprināt arī austrumu pierobežu – sākt dalīt fondus, procentu lielāku, atbalstu dot tieši reģioniem no pierobežas. Lielāks atbalsts ir nepieciešams šeit, pierobežā," klāstīja Geiba.
Atbildot uz Geibas ierosinājumu, Valsts prezidents runāja par iespēju meklēšanu nākamajos Eiropas Savienības budžeta plānošanas ciklos Latgalei noteikt īpašo austrumu robežas statusu.
"Bet ir divas lietas – pirmā lieta, lai katru eiro dabūtu klāt, tev ir ne tikai jārunā maksimāli skaisti, tev ir pretī jābūt konkrētiem projektiem, kur tu gribi to naudu dabūt. Un otra lieta – es redzu, cik daudz šobrīd nauda stāv tāpēc, ka ir kaut kādi birokrātiski šķēršļi, vēl kaut kas nav. Varbūt mums ir jābūt veiklākiem un spējīgākiem savlaicīgi to naudu pārdalīt," norādīja Valsts prezidents.
Savukārt Krāslavas novada Izglītības pārvaldes vadītāja Lidija Miglāne akcentēja skolu slēgšanas jautājumu.
"1995. gadā, kad es sāku strādāt izglītībā, Krāslavas novadā bija 33 skolas, pašlaik ir 10, bija 4360 izglītojamie, tagad ir 1760.
Tas ir komplekss jautājums valsts politikas līmenī, vai vispār austrumu pierobežā ir vajadzīgi cilvēki, vai viņi te paliks un dzīvos,
un tad arī skolu tīkls, labklājība, transports un viss pārējais," teica Miglāne.
Prezidents jautājumā par izglītību norādīja nopietnas diskusijas nepieciešamību par pierobežu kā īpašu reģionu.
"Nopietni aicinātu domāt par to, ko darīt ar austrumu pierobežu, ne tikai skolu, jebkuras infrastruktūras jautājumos, jā, tā ir mana tālāka diskusija jau ar valdības ministriem, Ministru prezidentu. Viens no darbiem ir uzklausīt, nodot un mēģināt tiešām ietekmēt tos lēmumus pozitīvā veidā. Arī pašiem novadniekiem jābūt gana aktīviem," pauda Rinkēvičs.
Vienlaikus viņš norādīja, ka prezidents nevar darīt ministru vai valdības darbu, bet var pamudināt, aktualizēt un atgādināt. "Tieši konkrēti es neko nesolīšu, es nevaru to darīt, jo Satversme neļauj, bet es varu mēģināt, to es arī esmu centies darīt jau dažos citos jautājumos, ietekmēt konkrētu lietu virzību," norādīja Valsts prezidents.
Pēc sarunas ar Valsts prezidentu Miglāne raugās cerīgi: "Viņš ir gatavs dialogam, viņš ir gatavs uzklausīt. Un izskanēja arī no citiem kolēģiem par birokrātijas nastu. Prezidents arī to pašu uzsver, cerēsim, ka būs labāk," sacīja Miglāne.
Arī citi diskusijas dalībnieki novērtēja Valsts prezidenta šīsdienas tikšanās rezultātus:
"Krāslavas rajona partnerības" pārstāve Zane Ločmele: "Es ticu, ka tiešām tie nebūs tikai vārdi, bet arī darbi, kur pierādīs, ka Latgale nav Latvijas pievārte."
Kempinga "Adamova" saimnieks Māris Liscovs: "Nav tā lielā formalitāte un tas atstatums starp pārējo elektorātu – tautu. Ar pirmo reizi var iepazīties, bet viss vēl ir priekšā, jāpierāda sevi ar darbiem."
Krāslavas novada domes priekšsēdētājs Gunārs Upenieks (Latvijas Zemnieku savienība) ir gandarīts, ka Rinkēvičs savā pirmajā reģionālajā vizītē ir ieradies tieši Krāslavā.
Viņš sagaida, ka prezidenta vizīte pievērsīs arī lielāku valdības ministru uzmanību Latgales reģiona problēmām.
"Ne vienmēr prezidents visu var izdarīt, bet es domāju, katrs prezidents cenšas kļūt par tautas prezidentu. Mēs vismaz zināsim, pie kā griezties. Jautājumi, ko mēs skatāmies, tā kā mēs esam robežas novads, tā ir drošība, izglītība, ekonomika," norādīja Upenieks.
Ņemot vērā ģeopolitisko situāciju, drīzumā iecerēta arī atsevišķa Valsts prezidenta vizīte tieši austrumu pierobežā.
"Mani tiešām arī satrauc tas, kas notiek uz robežas, par robežas izbūvi. Tam ir jāvelta viena vesela diena. Bet, es domāju, ka arī šodien sarunu gaitā, visticamāk, robežjautājumi būs dienas kārtībā," teica Valsts prezidents.
Nākamā reģionālā vizīte prezidentam plānota nākamnedēļ Kurzemē, dodoties uz Kuldīgas novadu.
