ĪSUMĀ
- 2021. gadā Latvijā miruši vairāk nekā 34 000 cilvēku, tas ir par 5000 vairāk nekā 2020. gadā.
- Galvenais mirstības pieauguma cēlonis bija Covid-19 pandēmija.
- 2020. gadā Latvijā ar Covid-19 nomira 700 cilvēku, bet pagājušogad jau vairāk nekā 4000.
- Lielākā daļa ar Covid-19 mirušo bija seniori vecuma grupā virs 70 gadiem.
- Augusi mirstība arī ar citām slimībām, to varēja ietekmēt ierobežotā veselības aprūpes pakalpojumu pieejamība.
- Līdzīgs mirstības pieaugums reģistrēts arī Igaunijā, to skaidro arī ar vasaras karstuma vilni.
- 2022. gada mirstības tendences grūti prognozēt, jo daudz kas būs atkarīgs no Covid-19 pandēmijas gaitas.
Covid-19 pandēmijas noliedzēji ilgu laiku mēģināja apgalvot, ka pandēmija nav būtiski ietekmējusi Latvijas iedzīvotāju mirstības rādītājus. Pēdējo desmit gadu laikā mirušo skaits Latvijā bijis diezgan stabils: starp 28 000 un 29 000 cilvēku gadā. Un arī 2020. gadā, kad Latviju sasniedza Covid-19 pandēmija, nebija vērojams liels mirušo skaita pieaugums: 2020. gadā Latvijā reģistrēti 28 854 mirušie.
Precizējums
Grafika sākotnējā versijā dati par mirušo skaitu bija attēloti uz vizuāli nekorektas skalas, kas varēja radīt maldinošu iespaidu par mirstības pieauguma apjomu. Atvainojamies par kļūdu.
Taču pagājušais – 2021. – gads noslēdzies ar ievērojamu mirstības pieaugumu. Oficiālā statistika par visiem 12 mēnešiem vēl nav pilnībā apkopota, bet Centrālā statistikas pārvalde (CSP) katru nedēļu publicē datus par mirušo skaitu Latvijā.
No datiem par aizvadītā gada 52 nedēļām izriet, ka pagājušogad Latvijā miruši 34 018 cilvēki. Šis skaitlis par vairāk nekā 5000 pārsniedz 2020. gadā mirušo skaitu. Kontekstam: ap 5000 iedzīvotāju ir tādās Latvijas pilsētās kā Smiltene un Valka.
CSP dati rāda, ka pagājušogad lielākā mirstība bijusi no 18. oktobra līdz 21. novembrim (42. līdz 46. nedēļa), kad piecu nedēļu laikā nomira 4453 cilvēki jeb gandrīz 900 cilvēku nedēļā. Tieši tolaik, lai samazinātu Covid-19 izplatību, Latvijas valdība ieviesa mājsēdi, kas ilga no 21. oktobra līdz 15. novembrim. Savukārt vasara bija mierīgāka, augustā bija pāris nedēļas, kad mirušo skaits bija nedaudz zem 500.
Šie ir provizoriskie dati, un oficiāli reģistrētais mirušo skaits var nedaudz mainīties, bet skaidrs, ka 2021. gadā reģistrēts liels mirušo skaita pieaugums. Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC) pašlaik apkopojis datus par aizvadītā gada 11 mēnešiem, kuru laikā Latvijā miruši 31 063 cilvēki.
“Analizējot provizoriskos datus, redzams, ka 2021. gadā būs reģistrēti vairāk nāves gadījumu nekā iepriekšējos gados. Lai vērtētu pandēmijas ietekmi, parasti izmanto tādu rādītāju kā papildu mirstība, kas ir novērotais nāves gadījumu skaits virs vidējā iepriekš novēroto nāves gadījumu skaita noteiktā periodā (vairāku gadu laikā).
Ja analizē 2021. gada 11 mēnešu datus, redzams, ka papildu mirstība ir 12,5%, salīdzinot ar vidējo mirstību 2015.–2020. gadā līdzīgā laika periodā,” informē SPKC Komunikācijas nodaļas vadītāja Ilze Arāja.
Pagājušogad ar Covid-19 nomira vairāk nekā 4000 cilvēku
Būtiska ietekme uz mirstības pieaugumu bijusi Covid-19 pandēmijai. Saskaņā ar SPKC datiem 2020. gadā Covid-19 kā nāves cēlonis reģistrēts 700 iedzīvotāju nāves gadījumā.
Jāņem vērā, ka Covid-19 pandēmija Latviju sasniedza tikai 2020. gada martā, pirmais mirušais tika reģistrēts aprīlī, un pirmo pusgadu gan saslimstība, gan mirstība ar Covid-19 bija salīdzinoši neliela.
Saskaņā ar SPKC datiem 2020. gadā no aprīļa līdz oktobra sākumam Covid-19 nonāvēja 18 cilvēkus (pašlaik šāds ar Covid-19 mirušo skaits nereti tiek reģistrēts vienā dienā).
Taču līdz ar 2020. gada rudeni saslimstība un mirstība ar Covid-19 strauji pieauga; 2021. gadā Latvijā ar Covid-19 nomira vairāk nekā 4000 cilvēku.
“2021. gada 11 mēnešos reģistrēti 3965 nāves gadījumi, kuros nāves pamatcēlonis ir Covid-19. Matemātiski rēķinot, tas arī būtu mirstības pieauguma iemesls, tomēr jāņem vērā, ka daļa personu, kas nomira ar nāves pamatcēloni Covid-19, iespējams, būtu mirušas arī ar kādu citu nāves pamatcēloni, tādēļ nevar viennozīmīgi apgalvot, ka tikai Covid-19 kā nāves pamatcēlonis ir radījis šo pieaugumu,” vēsta SPKC pārstāve Arāja.
Palielinās mirstība arī ar citām slimībām
Kā portālam "LSM" norāda infektologs Uga Dumpis, papildu mirstība tiek minēta kā galvenais rādītājs Covid-19 ietekmes izvērtēšanai, bet dažādu valstu Covid-19 mirstības dati nav salīdzināmi dažādo testēšanas līmeņu un reģistrācijas īpatnību dēļ.
Dumpis norāda uz izdevuma “The Economist” apkopoto statistiku par papildu mirstību pasaulē. Saskaņā ar šiem datiem 14 mēnešu laikā no 2020. gada 19. oktobra līdz 2021. gada 19. decembrim Latvijā ar Covid-19 miruši 4400 cilvēki, bet papildu mirstības rādītājs bijis augstāks: 7560 mirušie.
“Analizējot 2021. gada vienpadsmit mēnešu mirstības datus un salīdzinot tos ar iepriekšējo gadu (2015.–2020.gads) mirstības datiem, redzams, ka nedaudz ir palielinājusies arī mirstība no sirds un asinsvadu un endokrīnām slimībām, psihiskiem un uzvedības traucējumiem, kā arī gremošanas sistēmas slimībām, savukārt nedaudz samazinājusies mirstība no audzējiem un ārējiem nāves cēloņiem,” portālam "LSM" skaidro SPKC pārstāve Arāja.
“Lai novērtētu pandēmijas ietekmi uz mirstību, ir jāveic padziļināta datu analīze un pētījumi, kuros ņemti vērā dažādi faktori, kas ietekmē mirstības rādītājus.”
Ar šo problēmu saskārušās arī citas valstis, tādēļ patiesais Covid-19 pandēmijas upuru skaits ir grūti nosakāms. Saskaņā ar Pasaules veselības organizācijas datiem kopš pandēmijas sākuma ar Covid-19 ir miruši ap 5,5 miljoni cilvēku, taču žurnāls "Nature" raksta, ka patiesībā kovida upuru skaits varētu būt vairākas reizes lielāks.
Ne visas valstis apkopo pilnīgu statistiku par iedzīvotāju mirstību, bet citas sagroza vai slēpj informāciju par reālo situāciju. Viena no šādām valstīm ir Krievija, kuras publicētā statistika par mirstību ar Covid-19 vairākkārt apšaubīta.
"Mēs joprojām nezinām, cik cilvēku nonāvēja 1918. gada pandēmija, bet man vienmēr šķita, ka par nākamo pandēmiju mēs gan zināsim, jo dzīvojam modernā pasaulē. Taču mēs nezinām, un man kā demogrāfam tas šķiet diezgan skumji," sarunā "Nature" atzīst Kalifornijas universitātes demogrāfs Endrū Noimers.
Sabiedrība noveco, lielākā mirstība ar Covid-19 bijusi vecuma grupā virs 70 gadiem
Covid-19 pandēmijas dēļ Latvijā ilgu laiku bijusi apgrūtināta arī citu slimību ārstēšana, jo tika ierobežota piekļuve daudzām veselības aprūpes iestādēm, tās uz laiku pārtrauca sniegt pakalpojumus vai koncentrējās uz Covid-19 slimnieku ārstēšanu.
“Protams, ka mirstību arī pastiprina cilvēku nespēja saņemt adekvātus veselības aprūpes pakalpojumus, bet arī tas ir vislielākā mērā saistīts ar Covid-19 pandēmiju,” atzīst infektologs Uga Dumpis.
CSP Sociālās statistikas departamenta direktore Baiba Zukula spriež, ka lielais mirstības pieaugums ir bijis saistīts ar Covid-19. Viņa norāda, ka arī sabiedrības novecošanās ietekmē mirstības rādītājus. Latvijas sabiedrībā samazinās bērnu un palielinās gados veco cilvēku īpatsvars.
“2021. gada sākumā 15% Latvijas iedzīvotāju bija vecumā virs 70 gadiem. Līdz ar to mirstības rādītāju pieaugums bija gaidāms, bet ne tādā apjomā,” secina Zukula.
Arī ar Covid-19 mirušo vidū lielākā daļa ir cilvēki vecumā virs 70 gadiem. Saskaņā ar SPKC datiem Latvijā no 4759 ar Covid-19 mirušajiem (dati uz 19. janvāri) 3367 jeb 71% bija vecumā virs 70 gadiem.
Jaunu cilvēku vidū mirstība ar Covid-19 bijusi daudz mazāka: vecuma grupā līdz 40 gadiem nepilnu divu gadu laikā reģistrēti 40 nāves gadījumi jeb 0,84% no ar Covid-19 mirušo kopskaita.
Līdzīgs mirstības pieaugums bijis arī Igaunijā
Ļoti līdzīgas mirstības pieauguma tendences pagājušogad bija vērojamas arī Igaunijā. Pēdējo desmit gadu laikā mirušo skaits Igaunijā bija svārstījies starp 15 000 un 16 000 gadā (Igaunijā ir 1,33 miljoni iedzīvotāju). Taču pagājušogad reģistrēts straujš mirstības pieaugums: 2021. gadā Igaunijā miruši 18 445 iedzīvotāji jeb par 2724 vairāk nekā 2020. gadā.
Igaunijas statistiķi to skaidroja gan ar Covid-19 pandēmijas sekām, gan ar sabiedrības novecošanu, kā arī karstuma vilni, kas mūsu reģionā bija vērojams 2021. gada vasarā.
“Vasarā parasti nemirst tik daudz cilvēku. Taču pagājušajā gadā mirstība vasarā bija augsta. Tieši tad bija karstais laiks,” secina Igaunijas statistikas analītiķe Terje Trasberga.
Eksperti spriež, ka šobrīd ir ļoti grūti prognozēt, kādas būs mirstības tendences 2022. gadā, jo tas būs atkarīgs no daudziem mainīgiem faktoriem. Optimisti prognozē, ka koronavīruss vairs nebūs tik bīstams un Covid-19 pamazām kļūs par gripai līdzīgu slimību, ko būs iespējams kontrolēt bez radikāliem ierobežojumiem. Taču ir arī negatīvi scenāriji, kas paredz pandēmijas turpināšanos un augstas mirstības saglabāšanos.
Kā atgādina infektologs Uga Dumpis, joprojām ir nepieciešams saglabāt piesardzību un parūpēties par vakcīnas balstdevas saņemšanu.
“Ja riska grupas pacienti nevakcinēsies un arī nesaņems balstvakcināciju, tad šai tendencei būtu jāturpinās arī šogad, jo pandēmija jau tā pēkšņi nebeigsies,” spriež Dumpis.