ĪSUMĀ:
- 2020. gada labdarības maratonā "Dod Pieci" saziedoti nedaudz virs 407 000 eiro.
- Ziedojumi ar "Ziedot.lv" starpniecību nonāca pie sešām nevalstiskajām organizācijām.
- Palīdzība sniegta vairāk nekā 1500 vardarbības upuru; tostarp 85% sieviešu un 15% vīriešu.
- Nodrošinātas psihologu konsultācijas, gan juridiskā palīdzība, pagaidu mājokļi, pārtika u.c.
- Uzteic valsts apmaksātā pakalpojuma pilnveidi, uzsākot krīzes dzīvokļu finansēšanu.
- Dažas prasības par uzlabojumiem sadzirdētas; slepkavība Jēkabpilī izgaismo trūkumus.
Palīdzi izrauties no vardarbības ģimenē – tāds bija labdarības maratona "Dod Pieci" 2020. gada sauklis. Septītais maratons tika veltīts sarežģītam un daudzslāņainam tematam, runājot par emocionālo, fizisko, finansiālo un cita veida vardarbību starp ģimenes locekļiem. Ziedojumu mērķis bija sniegt finansiālu atbalstu galvenokārt sievietēm un bērniem, kas grib izrauties no apburtā loka – vardarbīgām attiecībām, bet nespēj to izdarīt atbalsta trūkuma dēļ. Stikla studijā Doma laukumā tā gada 17. decembrī devās trīs dīdžeji – Toms Grēviņš, Magnuss Eriņš un Elīna Baltskara.
2020. gadā statistika liecināja, ka katra trešā sieviete Latvijā dzīves laikā ir piedzīvojusi fizisku vai seksuālu vardarbību. Vardarbību nereti piedzīvo arī bērni.
Bāriņtiesu statistika liecināja, ka atbildību par to pusi uz pusi dala gan mātes, gan tēvi. Turklāt Covid-19 ierobežojumu laikā krasi pieauga policijas izsaukumu skaits uz ģimenes konfliktiem. Kā ierasts, maratona laikā stikla studijā par dažādiem vardarbības veidiem un problēmām sistēmā runāja eksperti un politiķi, taču maratons pirms trīs gadiem bija īpašs arī ar to, ka tas deva platformu par pārdzīvoto runāt arī daudziem Latvijas iedzīvotājiem.
Ar savu stāstu dalījās arī Iveta: "Kad viņš iznāca ārā no dzeršanas, viņš atcerējās, ka viņam ir meita. Un gribēja pievērsties manai audzināšanai. Nākamajā dienā atnākot mājās, tētis mani sagaidīja, sasveicinājās, ienāca istabā. Ā, tu esi atnākusi, ļoti labi. Pēc brīža viņš atgriezās ar ceriņzaru bunti. Es atceros tos perfekti sagrieztos ceriņu zarus, aptītos ar spīdīgo drāti. Un tajā brīdī man neienāca prātā, ka viņš vienkārši pienāks man klāt, noraus drēbes un vienkārši nodauzīs."
Kā katru gadu arī septītajam maratonam Latvijas mūziķi veltīja īpašu himnu "Es zinu, tu esi", kuras vārdus sarakstīja Inga Cipe, bet mūziku – Jānis Šipkēvics. Pēc vairākām stikla studijā pavadītām dienām, uzklausītiem pieredzes stāstiem, sarunām ar ekspertiem un mūziķu priekšnesumiem 23. decembrī maratons noslēdzās un dīdžeji pameta stikla studiju.
Saziedoti virs 407 000 eiro
Apkopojot visus ziedojumus, gan apmērs nedaudz palielinājās – kopā tika saziedoti nedaudz virs 407 000 eiro. Nu ir pagājuši trīs gadi.
Un ziedojumi ar "Ziedot.lv" starpniecību nonākuši pie vairākām nevalstiskajām organizācijām, caur kurām sniegta palīdzība vairāk nekā 1500 vardarbības upuru.
85% no saņēmējām ir sievietes, bet 15 – vīrieši. Par šo naudu nodrošinātas gan psihologu konsultācijas, gan juridiskā palīdzība, medicīniskais atbalsts, pagaidu mājokļi un arī pavisam praktiskas lietas, kā pārtika un transports. Palīdzību kopumā sniedza sešas organizācijas – centrs "Dardedze", centrs "Marta", biedrības "Skalbes" "un "Palīdzēsim viens otram", kā arī Talsu sieviešu un bērnu krīzes centrs. Tajā palīdzība kopumā sniegta 60 cilvēkiem, stāstīja centra vadītāja Lelde Kanniņa.
"Palīdzību ir saņēmušas dažādu gada gājumu sievietes, kuru dzīvē ir bijuši smagi ar vardarbību saistīti notikumi un ļoti sarežģīta materiālā situācija. Šie ziedojumi ir izmantoti, lai cilvēkiem būtu iespēja uzturēties drošā un ģimeniskā vidē, atgūt spēkus, sakārtot veselību, saņemt uzturu, medikamentus. Arī piedalīties mūzikas terapijas nodarbībās un nodarbībās ar zirgiem. Šīs nodarbības ir ļoti gaidītas un īpašu iepriecinājumu un gaišumu sniedz cietušajiem cilvēkiem," sacīja Kanniņa.
Talsos palīdz no vardarbības cietušajiem
Talsu centrā šobrīd atrodas arī Anita (vārds mainīts). Viņa vairāku gadu garumā piedzīvojusi smagu fizisku vardarbību no dzīvesbiedra. Talsu krīžu centru sieviete šogad uzmeklēja pati laikā, kad septītajā grūtniecības mēnesī bija aizbēgusi no mājām. Sieviete iepriekš arī meklējusi palīdzību policijā.
"Esmu griezusies gan policijā, gan citās iestādēs, bet viņi neko nevar. Tā arī pateica, ka neko jau nevar izdarīt. Protams, man ir arī sajūta, ka viņš mani meklēs un neliksies mierā, kamēr mani neatradīs, bet es varu uzrakstīt policijā iesniegumu par aizliegumu tuvoties," skaidroja Anita.
Šobrīd sieviete ar jaundzimušo uzturas krīžu centrā un gatavojas drīzumā uzsākt patstāvīgu dzīvi. Anita ir atguvusi spēkus, lai varētu meklēt dzīvesvietu, taču paredz, ka tas būs sarežģīti.
Turpat Talsos no smagas vardarbības atgūstas arī 66 gadu vecā Gunta (vārds mainīts). Viņu emocionāli un fiziski iespaidoja vedeklas meita, kuras bērnus sieviete ikdienā pieskatīja.
"Bija mutiska vardarbība. Bet pēc tam jau sākās fiziska. Divas ribas man bija lauztas. Ar mīklas rulli sāka dauzīt. Kādu laiku biju uz ielas un suicidālas domas nāca prātā. Bet tad nokļuvu šeit un esmu ļoti pateicīga. Tādā vecumā sākt dzīvi no jauna ir ļoti sarežģīti. Un tiešām šeit ir mīlestības izjūta. Jūti, ka te esi kādam vajadzīgs. Nevis tas, ka es tur bērnus tikai vācu, visu darīju un tāpat bija slikti," stāstīja Gunta.
Pašlaik sievietes saņem visu, kas nepieciešams atlabšanas periodā, tai skaitā psiholoģisko palīdzību, un ir pateicīgas ziedotājiem, jo Talsu krīžu centrs ar saziedoto naudu var apmaksāt to, ko nefinansē valsts un līdz ar to nespēj arī nevalstiskās organizācijas.
Uzteic valsts apmaksātā pakalpojuma pilnveidi
Arī centrā "Marta" togad saziedotā nauda devusi krietnu atspaidu tieši speciālistu piesaistīšanā, neskatoties uz to, ka ir pieejami valsts apmaksāti speciālistu pakalpojumi vardarbībā cietušajiem. Lai saņemtu šo pakalpojumu, ir jāsniedz informācija sociālajā dienestā, stāstīja centra speciālistu komandas vadītāja Linda Saviele.
"Bet ļoti bieži ir situācijas, kad cietušās personas baidās, ka viņu vārds tur parādīsies. Viņi negrib, lai pilsētas sociālajā dienestā to uzzina. Varbūt cilvēks pats strādā sociālajā dienestā un grib saņemt palīdzību. Un šādās situācijās, kad cilvēks grib palikt anonīms, mums vajag finansējumu, kas nav valsts. Un tad mēs izmantojam ziedojumus," teica Saviele.
Kopā šāda veida palīdzību pēc maratona saņēmušas 152 personas. Taču tagad, kad šī nauda ir beigusies, centrs izmanto citu atbalstītāju saziedoto, kas nozīmē, ka anonīmais pakalpojums reizēm var nebūt pieejams – gadījumos, kad ziedojumi beigušies.
Vienlaikus centrā "Marta" uzteic valsts apmaksātā pakalpojuma pilnveidi, kas notikusi šā gada jūlijā, kad valsts uzsāka krīzes dzīvokļu finansēšanu.
Divi šādi dzīvokļi ir arī centrā "Marta". Kopumā plānots, ka ar valsts atbalstu pagaidu mītnes būs pieejamas līdz 100 cilvēkiem gadā. Valsts apmaksāti krīzes dzīvokļi, starp citu, bija arī viena no 2020.gada labdarības maratona veidotāju prasībām politiķiem.
Dažas "Dod pieci" prasības sadzirdētas
Par to, kuras prasības ir sadzirdētas, stāstīja septītā maratona vēstnese žurnāliste Ilze Vēbere: "Mums bija vēlme panākt, ka cietušo var nošķirt no ģimenes bez cietušā iesnieguma. Jo bija tā problēma, ka cietušie regulāri ir iebiedēti vai nav pārliecināti par sevi. Tad tas ir izdarīts šo trīs gadu laikā, ka ir iespēja policijai pašai pieņemt lēmumu nošķirt cietušo no varmākas."
Dzirdīgas ausis varas gaiteņos sasniegusi arī prasība noteikt par pienākumu varmākām apgūt sociālās rehabilitācijas kursu vardarbīgas uzvedības mazināšanai.
To var izdarīt mācību centrā MKB, kurš pakalpojumu nodrošina vairākās Latvijas pašvaldībās. Pagājušajā gadā kursus apmeklēja vairāk nekā 700 cilvēku, stāstīja vadītāja Sandra Freimane:
"Tendence šobrīd ir pieaugoša, jo pieaug to klientu skaits, kam tiesa to uzliek par pienākumu. Un pieaugums ir stipri jūtams pēc šī gada notikumiem Jēkabpilī. Ir skaitliski vairāk klientu. Gan tiesu lēmumi ir vairāk, gan klienti, kas tiešām nāk un piesakās uz tiem kursiem."
Freimane atsaucās uz notikumu šā gada aprīlī, kad šobrīd joprojām meklētais noziedznieks Leons Rusiņš noslepkavoja savu bijušo dzīvesbiedri laikā, kad pret Rusiņu jau bija 19 aktīvi izmeklēšanas procesi. Tolaik organizācijas, kas strādā ar vardarbībā cietušajiem kopīgi rakstīja vēstuli atbildīgajām iestādēm, lūdzot skaidrot, kā tiesiskā valstī tas iespējams.
Slepkavība Jēkabpilī izgaismo trūkumus
"Bēdīgākais laikam ir tas, ka, pat ja sistēmiski vai likumiski ir nodrošināta tā palīdzība vai kaut kādi risinājumi, kā palīdzēt novērst. Tad pēdējie skaļākie gadījumi rāda, ka sabiedrības attieksme un policijas attieksme, piemēram, Rusiņa lietā, ka tas diemžēl nav mainījies. Šķiet, ka laikam par to nevajag beigt runāt. Par to [vardarbību] ir jārunā, citādāk viss apstājas un nekas uz priekšu neiet," sacīja Vēbere.
Svarīgi ne tikai par vardarbību runāt, bet arī turpināt strādāt pie trūkumiem sistēmā. Vēbere uzsvēra, ka jāratificē arī Stambulas konvencija, par ko publiskajā telpā jau ilgstoši nerimstas diskusijas, kuras nereti tiek kurinātas ar dezinformācijas palīdzību. Arī centrā "Marta" uzsver šo nepieciešamību, stāstīja Linda Saviele.
"Principā Stambulas konvencija iedod juridisku pienākumu valstij strādāt ar to vardarbību, arī vardarbības mazināšanu un prevenciju.
Tad mums būtu uz kā pamatot, kāpēc mums kaut ko vajag vai kāpēc mums vajag par kaut ko domāt," klāstīja centra "Marta" pārstāve Saviele.
2020. gada labdarības maratonā "Dod Pieci" izdevās gan aktualizēt daudzslāņaino vardarbības tematu, gan izcelt dziļas sistēmiskas problēmas, gan arī sniegt platformu par piedzīvoto runāt vardarbībā cietušajiem. Dažas izmaiņas ir panāktas, taču situācija ne tuvu nav ideāla. Vēl darāmā ir daudz un par to jādomā ne tikai valstsvīriem, bet arī katram iedzīvotājam.
