Notiesāto personu skaits nedaudz pieaug
Kopš ārkārtējās situācijas izsludināšanas uz Latvijas–Baltkrievijas robežas 2021. gadā ar tiesas lēmumu pēc smagākā notiesāšanas panta par personu nelikumīgu pārvietošanu pāri valsts robežai notiesāti 16 cilvēki.
Uzziņai:
Notiesāto personu skaits par personu nelikumīgu pārvietošanu pāri valsts robežai:
2022. gadā – 7
2023. gadā – 9
Kopā – 16*
Avots: Tiesu administrācija
*Dati par notiesāto personu skaitu pēc Krimināllikuma smagākā notiesāšanas panta.
Ik gadu šādu notiesāto personu skaits nedaudz pieaug – septiņi bija pērn, šogad – jau deviņi, bet gads vēl nav beidzies. Šogad vairāki tiesas spriedumi ir pārsūdzēti, kas nozīmē, ka tiesvedība vēl ir procesā, un šie cilvēki šajā statistikā pagaidām neparādās.
Notiesāto personu skaits, salīdzinot laika posmu no pagājušā gada janvāra līdz oktobrim ar šā gada attiecīgo periodu, pieaudzis četras reizes, secina Tiesu administrācijas statistiķi.
Jānorāda, ka šie ir dati tikai par tiem spriedumiem, kas ir stājušies spēkā. Tātad nav pārsūdzības procesā, bet ir reāli piemēroti un cilvēki sodu izcieš vai ir izcietuši.
Cietumsodi stājušies spēkā pieciem cilvēkiem, trim ir piemērota nosacīta brīvības atņemšana. Divi cilvēki kā papildsodu saņēmuši izraidīšanu no valsts. Kāds ir veicis sabiedrisko darbu.
Šie dati atspoguļo vien tos sodus, kas stājušies spēkā, bet būtībā spriedumu ir vairāk, daļa no tiem vēl nav stājušies spēkā.
Par 9 migrantu pārvadāšanu – 9 mēneši cietumā
1987. gadā dzimušais apsūdzētais, kuru sauc Oleksandrs, bija nolēmis nopelnīt aptuveni 4200 eiro, no Krāslavas novada uz Rīgu aizvedot deviņus cilvēkus – Afganistānas un Indijas pilsoņus, kas Latvijā ieradušies pretlikumīgā ceļā, teikts apsūdzībā.
Par deviņu migrantu pārvadāšanu pirmdien, 16. oktobrī, Latgales rajona tiesa Ludzā ārvalstniekam Oleksandram piesprieda deviņus mēnešus cietumā. Savu vainu Oleksandrs atzīst un izdarīto nožēlo. Turklāt viņš panācis vienošanos ar prokuratūru par konkrēto soda mēru.
Uz jautājumu, kādu sodu tiesnese piemērotu, ja šāda vienošanās nebūtu panākta, Latgales rajona tiesas Ludzā tiesnese Saleniece-Linuža atzina, ka tiesa konkrētajā lietā, visdrīzāk, būtu piemērojusi reālas brīvības atņemšanas sodu un ne mazāk kā uz deviņiem mēnešiem.
"Tiesa arī vērtē konkrēto situāciju, kāda pašlaik mums ir valstī. Un nav noslēpums, ka arī likumdevējs ir reaģējis uz šo situāciju, un no šodienas ir stājušies spēkā Krimināllikuma grozījumi. Turpmāk sodi noteikti kļūs bargāki. Tie maigāki nekļūs," pauda Silvija Saleniece-Linuža.
Sodi – pārāk maigi
Šogad maksimālais piespriestais sods bija vienpadsmit mēneši cietumā. Pērn maksimālais piemērotais sods par 11 personu nelikumīgu pārvietošanu pāri robežai, daļēji saskaitot sodus par pārkāpumiem, bijis trīs gadi un pieci mēneši cietumā, jo notiesātais papildus tam mantkārīgā nolūkā apzināti vairākām personām nodrošināja nelikumīgu uzturēšanos Latvijā.
Šogad sodi ir bijuši maigāki. Daudzi, protams, arī pārsūdzēti. Prokuratūrā uzsver, tiesās bieži kā sods piemērota īslaicīga brīvības atņemšana.
"2023. gada otrajā pusē prokurori prasīja tiesā bargākus sodus, izvērtējot viennozīmīgi personas, arī vainīgās personas raksturojošos datus, viņa iepriekšējo sodāmību. Bet faktiski tiesa piemēro brīvības atņemšanas sodus mazākus, nekā prasām mēs šobrīd," atzina Dienvidlatgales prokuratūras virsprokurore Kristīne Repša-Kondratjeva.
Prokuratūra līdz šim šogad prasījusi ne mazāk kā gadu reāla cietumsoda.
"Ir divas lietas, kurās mēs protestēsim, tāpēc, ka nav iedots [gads cietumā]. Vienā no šīm lietām ir tikai 11 mēneši iedoti, bet otrā lietā – seši mēneši. Mēs gatavojam protestu, jo uzskatām, ka sodiem jābūt bargākiem," apliecināja Kristīne Repša-Kondratjeva.
Turpmāk sodīs bargāk
No piektdienas, 20. oktobra, sodi būs bargāki, paredz likuma izmaiņas. Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ("Jaunā Vienotība") atzina – tieši tāpēc, ka sodi tiesās līdz šim, viņas ieskatā, piespriesti pārāk maigi. Bija pienākums tos mainīt.
"Ja tiesu prakse neveidojas tāda, ka sodi ir atturoša, tad mēs grozām likumu un daudz vairāk pastiprinām sodus. Šodien stājas spēkā, ka brīvības atņemšanas sodi ir daudz smagāki – līdz sešiem gadiem cietumā. Un, ja Ministru kabinets ir izsludinājis šo īpašo situāciju, kāda ir šobrīd, tad līdz pat desmit gadiem. Līdz ar to mēs ļoti bargi vēršamies," uzsvēra ministre.
Tiesas vairs nevarēs par šādiem pārkāpumiem sodīt ar sabiedrisko darbu. Šis soda veids šādiem pārkāpumiem esot pārāk maigs un neattur no organizētās noziedzības.
