ĪSUMĀ:
- Smiltēns vēl pirms balsojuma teica atvadu runu.
- Par Smiltēna atsaukšanu balsoja 52 deputāti no koalīcijas partijām un divi neatkarīgie deputāti.
- Pret Smiltēna atsaukšanu no spīkera amata bija "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.
- Balsojumā nepiedalījās "Latvija pirmajā vietā" un "Stabilitātei!" deputāti.
- Saeimas tribīnē nekāpa ne "Jaunās Vienotības", ne "Progresīvo" pārstāvji.
- Saeimas spīkera amatam izvirzīts Gunārs Kūtris (ZZS) un Māris Sprindžuks (AS).
- Vēlāk paredzēts mainīt arī Saeimas prezidija sastāvu.
- Šī ir vien trešā reize, kad Saeimas spīkeru nomaina viena sasaukuma laikā.
"Jaunā Vienotība" un "Progresīvie" debatēs klusē
Par Smiltēna atsaukšanu balsoja koalīciju veidojošie deputāti no "Jaunās Vienotības", "Progresīvajiem" un Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS), kā arī neatkarīgie deputāti Oļegs Burovs ("Gods kalpot Rīgai") un Glorija Grevcova.
Pret Smiltēna atsaukšanu bija "Apvienotā saraksta" un Nacionālās apvienības Saeimas frakcijas deputāti, bet balsojumā nepiedalījās deputāti no frakcijām "Stabilitātei!" un "Latvija pirmajā vietā".
Ne "Jaunās Vienotības", ne "Progresīvo" pārstāvji pirms balsojuma par Smiltēna atsaukšanu nekāpa Saeimas tribīnē un nepaskaidroja savu pozīciju, neskatoties uz vairākkārtējiem opozīcijas deputātu aicinājumiem tomēr pamatot balsojumu.
"Redzu, ka jums ir nodurtas acis, jums ir neērti," uzrunājot "Jaunās Vienotības" frakcijas kolēģus sacīja Māris Sprindžuks ("Apvienotais saraksts"),
kuram trešdien tika atjaunots Saeimas deputāta mandāts.
Vienīgais koalīcijas pārstāvis, kurš uzkāpa tribīnē, bija ekonomikas ministrs Viktors Valainis (Zaļo un zemnieku savienība), kurš uzsvēra – tā bija "Apvienotā saraksta" pašu brīva izvēle palikt opozīcijā, kā rezultātā esot jāmaina spīkers.
Valainis atgādināja, ka šis ir vissliktāk novērtētais parlamenta sasaukums. "Mēs nesāksim ļauties emocijām, nesāksim uzvesties destruktīvi, mēs iesim šodien šo ceļu kā komanda un darīsim visu iespējamo, lai Saeimas prestižs augtu," īsās runas noslēgumā sacīja Valainis.
Kritikas vilni "Jaunajai Vienotībai" veltīja arī citi opozīcijas deputāti. Tikmēr deputāts Juris Viļums ("Apvienotais saraksts") akcentēja, ka parlaments šodien būtībā balsos par "Valsts prezidentu nr. 2" – jaunais spīkers būs prezidenta pienākumu izpildītājs līdz sestdienai, jo Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs atrodas vizītē ASV. Saeimas deputāts Rihards Kols (Nacionālā apvienība) piebalsoja, ka prezidentam ir tiesības apžēlot notiesātos.
Smiltēns atvadās vēl pirms balsojuma
Savukārt Smiltēns Saeimas debatēs pirms balsojuma par viņa atsaukšanu no amata uzstājās jau ar atvadu runu. Viņš informēja, ka novadījis 52 Saeimas sēdes, šajā zālē diskutējot un lemjot pavadītas 354 stundas.
"Laiks nav izmantots velti – pieņemti 155 likumi, komisijās nodoti 227 likumprojekti, vērtēti 1958 priekšlikumi. Esam strādājuši gana raiti un gana dinamiski," secināja Smiltēns.
Smiltēns pauda cerību, ka jaunā Saeimas spīkera vadībā viņa sāktās iestrādnes netiks pazaudētas, bet gan turpinātas, stiprinātas un attīstītas.
"Novēlu jaunajam priekšsēdētājam un prezidija locekļiem turēt augstu pašcieņu. Novēlu pēctecības un tradīciju turpināšanu, stingru un skaidru valodu starptautiski, stingru un skaidru iestāšanos par tiesiskumu un vērtībām, uz kurām būvējuši Latvijas valsti," vēlēja Smiltēns.
Saeimas spīkera amatam izvirza Kūtri un Sprindžuku
Saeima trešdien arī plāno vēlēt jaunu priekšsēdētāju. Šim amatam gan ir jau izraudzīts deputāts Gunārs Kūtris no Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS), kas nu veido jauno valdību. Viņa izteikumi sabiedriskajos medijos saistībā ar gatavību apspriesties arī ar apsūdzētiem un notiesātiem personāžiem izraisījuši milzu ažiotāžu publiskajā telpā un koalīcijas partneru vidū.
Oficiāli gan amatam tika izvirzīti divi kandidāti – ZZS frakcija izvirzīja Gunāru Kūtri, bet "Apvienotā saraksta" deputāti virzīja bijušo vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru Māri Sprindžuku (AS).
Vēlāk paredzēts mainīt arī Saeimas prezidija locekļus.
Spīkera nomaiņa – rets gadījums
Šī ir tikai trešā reize kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas, kad Saeimas priekšsēdētājs nomainīts viena sasaukuma laikā. Iepriekšējās reizes, turklāt abas – tieši septembrī, bija pasen.
Pirmo reizi spīkers tika nomainīts 6. Saeimas laikā – pēc tam, kad Ilga Kreituse atstāja Demokrātiskās partijas "Saimnieks" frakciju, 1996. gada 26. septembrī viņu Saeimas priekšsēdētājas amatā nomainīja Alfrēds Čepānis.
Savukārt 2007. gada 21. septembrī no 9. Saeimas spīkera amata atkāpās Indulis Emsis (ZZS), jo Ģenerālprokuratūra pret viņu sāka kriminālprocesu par apzināti nepatiesu liecību sniegšanu tā dēvētajā portfeļa lietā. Viņa vietā stājās Gundars Daudze (ZZS).
Arī Smiltēnam augstajā amatā neizdevās nostrādāt pat gadu – viņu 14. Saeimas priekšsēdētāja amatā ar pārliecinošu parlamenta atbalstu ievēlēja pērn 1. novembrī.
Smiltēns turpinās darbu kā Saeimas deputāts "Apvienotā saraksta" frakcijā.
KONTEKSTS:
Jauna valdība bija jāizveido, jo pēc neveiksmīgām koalīcijas paplašināšanas sarunām no amata atkāpās premjers Krišjānis Kariņš ("Jaunā Vienotība"). Viņš šajā amatā bija kopš 2019. gada 23. janvāra, šajā laikā izveidojot divus Ministru kabinetus.
Nākamās valdības izveidi uzticēja Evikai Siliņai ("Jaunā Vienotība"), kura mēģināja izveidot iespējami plašāku koalīciju, taču līdzšinējie partneri – Nacionālā apvienība – atteicās sadarboties ar "Progresīvajiem", bet "Apvienotais saraksts" pēc ļoti ilgām pārdomām arī nolēma palikt opozīcijā.
Jauno valdību veido trīs politiskie spēki – "Jaunā Vienotība", Zaļo un Zemnieku savienība un "Progresīvie". Koalīcijai ir 52 balsis Saeimā, bet atbalstu tai solījis arī neatkarīgais deputāts Oļegs Burovs ("Gods kalpot Rīgai").
Iepriekšējā valdība, kurā darbojās "Jaunā Vienotība", "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība, sāka šūpoties pēc Valsts prezidenta vēlēšanām, kurās ar tobrīd opozīcijā esošo ZZS un "Progresīvo" balsīm šajā amatā ievēlēja "Jaunās Vienotības" virzīto kandidātu – ilggadējo ārlietu ministru Edgaru Rinkēviču.
