Pie raidījuma "4. studija" vērsās Anete, kuras mājsaimniecībā elektrību nodrošina VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz), kas, līdzīgi kā citi elektroenerģijas piegādātāji, cēlis tarifu.
"Šis tarifs mums būs 37 centi par kilovatstundu, plus vēl PVN, sadales tarifs. Respektīvi sanāca, ka no šī septembra tarifs ir tuvu 50 centiem par kilovatstundu. Mēs tā kā nesatraucāmies, jo zinājām, ka ir brīvais elektronerģijas tirgus, domājām, ka mēneša laikā pāriesim pie cita," pastāstīja Anete. Risinājums ir šķietami vienkāršs – jānomaina elektrības piegādātājs, taču izrādījās, ka tas nemaz nav iespējams.
"Mēs saskārāmies ar to, ka neviens no tirgotājiem nevar mūs pārņemt.
Neviens īsti nevarēja paskaidrot, kāpēc, jo mēs esam šobrīd pie "Latvijas dzelzceļa", viņš arī ir sadales tīkla operators, un kaut kādas infrastruktūras īpatnības neļauj mūs pārņemt citiem lieliem tirgotājiem," skaidroja Anete.
Jautājumi uzdoti un atbildes meklētas dažādās iestādēs, tomēr Anete saskārusies ar problēmu, ka neviens šo jautājumu tā arī nespēj atrisināt. Patērētāju tiesību aizsardzības centrs licis vērsties pie Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK), bet tā norādījusi, ka viss esot likuma ietvaros.
Vai tiešām Anetei uz mūžu jāpaliek kopā ar neizdevīgo elektrības piegādātāju?
SPRK izpilddirektors Jānis Miķelsons skaidroja, ka LDz lietotāji atrodas netipiskā situācijā, kas atšķiras no pārējiem: "Attiecībā uz LDz šobrīd situācija ir tāda, ka viņiem pirms gada no septembra bija noslēgts līgums, par kādu LDz iepērk elektrību, kas tobrīd bija fiksēts tā brīža tirgus līmenī. Ar šo gadu šis līgums mainās, un ar šo rudeni visiem tiem lietotājiem, kas ir pie LDz, samazināsies cena, ko viņi maksā par elektrību."
LDz nodrošina elektroenerģiju īpašumiem dzelzceļa tuvumā
Tikmēr LDz projektu komunikācijas vadītāja Agnese Līcīte pastāstīja, ka elektroenerģijas infrastruktūra ir vēsturiski veidota tā, ka ar elektroenerģiju uzņēmums apgādā gan dzelzceļa infrastruktūru, gan visus īpašumus, kas ir dzelzceļa infrastruktūras tuvumā: "Viņiem nav "Sadales tīkls" kā lielākajai daļai Latvijas iedzīvotāju, bet viņi sadales pakalpojumu maksā mums un arī iegādājas no mums elektroenerģiju."
To, ka cenas cēlušās un iedzīvotājiem tās vairs nav pa kabatai, nenoliedza arī LDz.
"Šis periods, kurā mūsu klienti, elektroenerģijas patērētāji, novēroja būtisku elektroenerģijas cenu kāpumu, bija pagājušā gada septembris, jo šajā piegādes periodā iepirkuma cenas, ņemot vērā kopējo energoresursu sadārdzinājumu, pieauga un, protams, mums nācās arī sadārdzināt cenu mūsu lietotājiem," stāstīja Līcīte.
Lai nomainītu elektroenerģijas piegādātāju, LDz klientiem ir jāsazinās ar potenciālo pakalpojuma sniedzēju un jāinformē par savu vēlmi, norādīja Līcīte.
"Tad, ja šis enerģijas tirgotājs vēlas pārņemt šo klientu, viņi sazinās ar LDz," viņa skaidroja. "LDZ jau ir noslēgts līgums ar astoņiem elektroenerģijas tirgotājiem, kas nozīmē, ka viņi drīkst darboties mūsu licences zonā."
Aizkavējusies kopīgas datu sistēmas ieviešana
Tomēr, kā norādīja SPRK izpilddirektors Miķelsons, sadales tīkla operatoriem ir aizkavējusies jaunās datu sistēmas ieviešana: "Tehniski operatoriem jaunās sistēmas ieviešana ir aizkavējusies, un mēs redzam, ka tikai jūlijā lielākā daļa ir noslēgusi līgumu. Daļa vēl nav pabeigusi visu datu ievadīšanu jaunajā sistēmā, tā ka, visdrīzāk, dažu mēnešu laikā šī jaunā sistēma sāks darboties."
Anete atklāja, ka ar LDz tarifu viņa vasaras vidū par elektroenerģijas patēriņu – 190 kilovatstundām – 57 kvadrātmetrus lielā dzīvoklī samaksājusi 111 eiro.
"Sanāca, ka mēs esam tādā kā ķīlnieku lomā, aiziet pie cita nevaram un maksājam vairākas reizes augstāk šo tarifu, un mūsu alternatīva ir vienkārši palikt bez elektrības," pauda Anete.
Šobrīd situācija gan atrisinājusies, bez elektrības nav palicis neviens, tiek solīti lētāki tarifi, tomēr iedzīvotājiem, kuri vēlējās nomainīt operatoru un to nevarēja izdarīt, jaunās sistēmas ieviešanas aizkavēšanās ir krietni patukšojusi maciņus.
LDz elektrību nodrošinot aptuveni 4200 mājsaimniecību un apmēram tikpat daudz juridisko personu.
