Komentāros atturīgi
Garisons plašus komentārus gan nesniedza, vien minēja, ka aiziešanas pamatā ir viedokļu nesaskaņas ar aizsardzības ministru. Arī ierakstā sociālajā tīklā "Facebook" Garisons tos nav paskaidrojis.
Arī Sprūds ("Progresīvie") situāciju nekomentēja, vien norādīja, ka ir pieņēmis Garisona atlūgumu un novērtē viņa paveikto aizsardzības nozarē.
Sprūds sola, ka arī pēc ministrijas augstākā ierēdņa nomaiņas tiks turpināts "mērķtiecīgs darbs pie aizsardzības nozares prioritāšu īstenošanas un pilnveidošanas, nodrošinot caurspīdīgu iepirkumu sistēmu, stiprinot kaujas spējas, ieviešot valsts aizsardzības dienestu, veicinot aizsardzības industrijas attīstību un nemainīgi sniedzot atbalstu Ukrainai".
Jānorāda, ka viens no skaļākajiem nozares skandāliem ir saistīts ar Aizsardzības ministrijas organizēto pārtikas iepirkumu armijas vajadzībām, kurā uzvarēja neliels uzņēmums "Zītari LZ". Iepirkumu vērtēja Valsts kontrole, secinot, ka tas ir bijis "izcelts ārā" no iepirkumu sistēmas, nebija labi izplānots un rezultāts neatbilst armijas vajadzībām, nav arī bijusi veikta pietiekama priekšizpēte.
Turklāt pārkāpumi esot bijuši visos iepirkuma posmos. Līdz ar to iegādātais pakalpojums neatbilda tam, kas armijai patiesi bija vajadzīgs.
Saistībā ar šo iepirkumu sodītas vairākas amatpersonas, taču disciplinārlieta pret valsts sekretāru Jāni Garisonu un viņa vietnieku ir izbeigta.
Varam tikai minēt, vai valsts sekretāra paziņojumā ietvertais par tiem, kas nevēlas padarīt procesus caurspīdīgākus, ir kā saistīts arī ar šo skandalozo iepirkumu. Bet kā galveno iemeslu viņš pašlaik min viedokļu nesaskaņas ar ministru.
Garisons: Daudzi nevēlas procesus padarīt caurspīdīgus
Garisons ierakstā "Facebook" pateicies visiem par sadarbību un atbalstu, jo tikai ar jūsu atbalstu un līdzdalību ir bijis iespējams sasniegt tās daudzās lietas, kas izdarītas.
"Astoņus gadus, ko esmu pavadījis šajā amatā, es kā galveno mērķi biju uzstādījis nepieciešamību attīstīt Latvijas pašaizsardzības spējas, kuru nodrošināšanai nepieciešamas ne tikai sarežģītas ieroču sistēmas, bet arī atbilstoši apmācīts personāls un nodrošinājums. Tie, kas atceras, kā notika ekipējuma izdošana pirms pieciem gadiem un kā tas tiek nodrošināts tagad, var paši spriest par atšķirībām. Tāpat kā 4 poligoniem, kas izveidoti, neskaitot plānoto Sēlijas poligonu, pilnībā pārbūvēto Ādažu bāzi un Ādažu paplašināto poligonu. No nulles izveidoto militāro industriju, inovāciju atbalstu un visbeidzot valsts kapitālsabiedrības "Valsts aizsardzības korporācija" izveidošanu," uzskaitījis Garisons.
"Bet galu galā tam ir jēga tikai tad, ja ir motivēti pilsoņi, kuri ir gatavi stāties profesionālajā dienestā, Zemessardzē un tagad arī Valsts aizsardzības dienestā, kas īsā laikā ir izveidots no nulles. Ar nākamo gadu arī valsts aizsardzības mācība tiks iekļauta obligātajā izglītības saturā un tiks ieviesta visās skolās," turpinājis valsts sekretārs.
Viņš uzsvēris, ka tas viss tagad liekas kā pašsaprotams un radies pats no sevis, bet nekas nav nācis viegli.
"Lai arī iekšējās reformās ir panākts daudz, lai vienkāršotu, padarītu procesus caurspīdīgākus, tomēr vēl ir darāms daudz, lai pārmaiņas kļūtu neatgriezeniskas. Tāpat jau šī procesa sākumā bija skaidrs, ka ir daudzi, kas to nevēlas," paudis Garisons.
"Krievijas karš Ukrainā mums visiem ir neskaitāmas reizes apliecinājis, ka Latvijai tāpat kā citiem NATO sabiedrotajiem ir jāgatavojas. Kamēr Ukraina cīnās par savām tiesībām uz brīvību, mums ir dots laiks sagatavoties un nepieļaut Krievijas uzbrukumu. Viens no mūsu darbiem ir nodrošināt Latvijas armiju ar pietiekamiem munīcijas krājumiem," uzsvēris Garisons.
Ilggadējais valsts sekretārs norādījis, ka Latviju gaida lieli izaicinājumi: "Šonedēļ pat Vācijas aizsardzības ministrs ir atzinis, ka Eiropas Savienībai ir 5–8 gadi, lai nostiprinātu savas militārās spējas, kāpinātu industrijas kapacitāti un militāri sagatavotos jaunām Krievijas agresijas izpausmēm."
Tādēļ pašlaik maksimāli jākoncentrējas uz savu kaujasspēju celšanu, personālsastāva skaitlisko palielināšanu bruņotajos spēkos un austrumu robežas nostiprināšanu. "Militārās industrijas kapacitāte Eiropā ir nepietiekoša. Bez industriālās bāzes līdz šim nav neviens nopietns karš uzvarēts," atzinis Garisons.
Viņš turpinās darboties Zemessardzē un ieraksta noslēgumā piebildis, ka ir atvērts jauniem izaicinājumiem un jauniem darba piedāvājumiem.
Eksperti: Garisona aiziešana ir zaudējums nozarei
Garisons Aizsardzības ministrijā strādā kopš 2005. gada, bet valsts sekretāra amatā – no 2015. gada. Karjeru valsts pārvaldē viņš sāka jau 1994. gadā Ārlietu ministrijā.
Bijušais aizsardzības ministrs Artis Pabriks norādīja – Garisona lēmums nebija paredzams un tas radot zināmu satraukumu, jo sarežģītajā ģeopolitiskajā situācijā, kādā atrodas Latvija, šobrīd aizsardzības nozares stiprināšanā dārga ir katra minūte.
"Mani baida tas, ka, Jānim Garisonam aizejot, mēs zaudēsim kaut ko no ļoti dārgā laika, kā pašlaik mums drošības nozarē pietrūkst. Viens no lielākajiem Jāņa Garisona pienesumiem nozarē ir bijis tas, ka viņš ir bijis ļoti spēcīgs balsts visiem ministriem.
Ministrs nevar sagatavot nevienu dokumentu, nevienu lēmumu, kas skar infrastruktūru vai jaunas lietas, ja viņam nav spēcīgas aizmugures ministrijas ierēdniecībā," uzsvēra Pabriks.
Bijušais ministrs arī minēja, ka rezervistu soliņš šim amatam, visticamāk, nav pārāk garš un ka tik pieredzējušu un zinošu cilvēku noteikti nebūs viegli atrast. Turklāt meklēšanas procesā ministram lēmumus nāksies pieņemt bez šīs ļoti svarīgās aizmugures.
Arī iepriekšējā aizsardzības ministre Ināra Mūrniece (Nacionālā apvienība) raksturoja Garisonu kā savā nozarē kompetentu un apveltītu ar milzīgām darbspējām: "Jāņa Garisona vadībā tika iesākti daudzi ļoti būtiski projekti un arī aizsardzības sektorā attīstība bijusi ļoti strauja. Tādēļ raisa bažas informācija, ka viņš varētu no aizsardzības sektora aiziet. Un gribu teikt, ka, salīdzinot ar citiem valsts sekretāriem, kas ir ilgstoši bijuši amatā, no Garisona kunga es redzēju, cik ļoti ministrijas darbinieki un nozare viņu ciena, respektē un paļaujas uz viņu."
Arī politologs Filips Rajevskis uzskata, ka Garisona aiziešana šobrīd aizsardzības nozarei par labu nenāk: "Viens ir, kad ir viedokļu nesaskaņas un ir diskusijas un strīdi, un aktīvs savstarpējs dialogs, bet rezultātā abām pusēm ir interese strādāt valsts aizsardzības labā, lai Latvija kļūst stiprāka un drošāka. Garisona aiziešana rada jautājumu, vai tiešām tas tā bija. Jo, ja aiziet šāda līmeņa amatpersona – ar šādu pieredzi sadarboties ar dažādiem ministriem, – tas rada bažas par to, kas notiek Aizsardzības ministrijā."
Rajevskis uzsvēra – Sprūds ir jauns ministrs un šādā laikā palikšana bez zinošas aizmugures vājina Aizsardzības ministriju kopumā.
