Šī gada aprīlī izsludinātais atklātais konkurss uz VMD ģenerāldirektora amatu norisinājās trīs kārtās.
VMD ģenerāldirektora amatam izvēlētais Ozols kopš 1993. gada ieņēmis dažādus amatus Zemkopības ministrijā. Viņš bijis valsts sekretāra vietnieks meža jautājumos, mežu valsts ministrs un kopš 1997. gada – ZM Meža departamenta direktors.
Līdztekus šim amatam kopš pagājušā gada augusta Ozols ir arī VMD ģenerāldirektora amata pienākumu izpildītājs.
2015. gadā Ozols bijis Eiropas Savienības Padomes Mežsaimniecības, ģenētisko resursu un vides jautājumu darba grupas vadītājs, bet pirms tam vairākus gadus bijis Apvienoto Nāciju Organizācijas Meža foruma sesiju biroju priekšsēdētāja vietnieks; vēlāk arī biroja priekšsēdētājs.
Ozols ieguvis mežsaimniecības inženiera izglītību Latvijas Lauksaimniecības akadēmijas Mežsaimniecības fakultātē.
Konkursa pretendentu vērtēšanas komisiju vadīja Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis. Tās sastāvā bija Zemkopības ministrijas valsts sekretārs Raivis Kronbergs, zemkopības ministra biroja vadītāja Anna Vītola-Helviga, Klimata un enerģētikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks klimata politikas jautājumos Dagnis Dubrovskis un Latvijas Meža īpašnieku biedrības valdes priekšsēdētājs Arnis Muižnieks. Tāpat pretendentu vērtēšanā tika piesaistīti neatkarīgi novērotāji: Latvijas Meža nozares arodbiedrības priekšsēdētāja Kristīne Rapa un biedrības "Latvijas Kokrūpniecības federācija" prezidents Indulis Kovisārs.
KONTEKSTS:
Iepriekšējā VMD ģenerāldirektore Aina Stašāne atstāja amatu pērnā gada augustā, par to vienojoties ar toreizējo zemkopības ministru Kasparu Gerhardu (Nacionālā apvienība). Šāds solis tika skaidrots ar to, ka iecerētajām reformām Valsts meža dienestā vairs nav ZM vadības sākotnēji izteiktā politiskā atbalsta.
2021. gadā VMD reformu, ko lielos tempos mēģināja īstenot iestādes vadība, uz bremzēm nolika ZM. Iemesli saistīti gan ar piedāvātajiem risinājumiem, kurus varētu būt problemātiski īstenot dzīvē, gan vajadzību mainīt likumu.
Turklāt dienesta darbinieki bija pauduši bažas, ka līdz ar reformu var pazust kontrole par faktiski mežos notiekošo un var tikt apdraudētas arī tajos esošās dabas vērtības, jo izmaiņu rezultātā mežziņi mežos parādītos vismaz uz pusi retāk nekā šobrīd. Vēlāk dienesta darbiniekiem radās bažas par iespējamu izrēķināšanos ar reformu pretiniekiem, izmantojot tādu metodi kā disciplinārlietas ierosināšana.
