Vācu okupācijas laikā Latvijā vēstures skolotāja Jūlija Brača vadībā darbojās jauniešu organizācija "Nacionālā sardze". Tās reģistrēto biedru skaits pārsniedza 300 cilvēku, no kuriem aktīvi bija apmēram 100–150 dalībnieki – lielākoties ģimnāzisti un studenti.
Viņi apzināja 1940.–1941. gada padomju terora upurus, kā arī ar teroru saistītās liecības bijušajā čekas namā Rīgā, Stabu un Brīvības ielas stūrī.
Līdz ar padomju otro okupāciju organizācijas dalībnieki devās trimdā, daļu dokumentu paņemot sev līdzi. Pēc Latvijas neatkarības atgūšanas dokumenti nonāca Latvijas Okupācijas muzeja krājumā. Neliela daļa no tiem skatāma izstādē Stūra mājā. Izstādi veido vēsturniece Viktorija Pivena no Ukrainas. Viņa kara sākumā kā bēgle ieradās Latvijā, un nu jau divus gadus strādā Latvijas Okupācijas muzejā par gidi un izstāžu kuratori.
"Šis patiešām saistās ar mani personīgi, jo es zinu, ko nozīmē atstāt savu zemi un aizbraukt," atzina Pivena.
Izstādē aplūkojamas "Nacionālās sardzes" vadītāja Jūlija Brača vēstules, fotogrāfijas. Viņš daudziem trimdas latviešiem palicis atmiņā kā aktīvs latvietības sargātājs Vācijā, organizēja Otros latviešu dziesmu svētkus Hanoverē.
Vēsturnieki norādīja, ka pat cenzūras un iebaidīšanas politikas apstākļos daļa Latvijas iedzīvotāju pirmajā padomju okupācijas gadā uzdrošinājās paust savu negatīvo nostāju. Cilvēki izteica centienus pēc brīvības, aicinājumu pretoties pastāvošajai varai. Arī "Nacionālās sardzes" darbība vācu okupācijas laikā, kaut arī zināma jaunības maksimālisma un naivuma apdvesta, ir pierādījums šo jauniešu patriotismam un zināms ieguldījums Latvijas okupācijas laika vēstures dokumentēšanā.
