Korčagins norādīja, ka, spriežot par jautājumu, vai Valsts kontrolei revidēt Saeimu, ir svarīgi viedokļu apmaiņā iekļaut objektīvu informāciju par plusiem, mīnusiem un riskiem, lai lēmuma pieņēmējiem, Saeimas deputātiem, būtu objektīvas iespējas saprast situāciju un pieņemt labāko lēmumu.
Līdz šim deputāti ir izšķīrušies šādas funkcijas Valsts kontrolei neuzticēt.
"Viens no argumentiem, kam mēs no savas puses vēršam uzmanību, ka šādā situācijā ir iedzimts interešu konflikts, jo tieši Saeima ieceļ valsts kontrolieri, Valsts kontroles padomes locekļus.
Līdz ar to sanāktu, ka Saeima pati sev ieceļ kontrolierus, kas būtu kutelīga situācija. Tas ir viens risks, uz kuru mēs norādām," skaidroja Korčagins.
Tomēr, no otras puses, var pretstatīt, ar ko Saeima ir atšķirīga no citām valsts iestādēm, norādīja valsts kontrolieris: "Tai arī ir pietiekami būtiski izdevumi – budžeta izdevumi, publiskie izdevumi. Šīs lietas jāsamēra un jāpieņem lēmums."
Korčagins norādīja, ka arī citās valstīs nav vienotas prakses, tomēr pamatā Valsts kontrole parlamentus nerevidējot.
Šobrīd Saeimas, tāpat kā Valsts kontroles, gada pārskatu revidē privātie zvērinātie revidenti, turklāt ir arī citi mehānismi, kā Saeimā pārbaudīt tēriņus, piemēram, Publisko izdevumu un revīzijas komisija, minēja Korčagins. Savukārt, ja interesē kāds šaurs jautājums, nekas neliedzot piesaistīt privātos revidentus. "Alternatīvas bez Valsts kontroles pastāv, bet viss ir Saeimas deputātu rokās," viņš pauda.
Jautājums par to, vai Valsts kontrolei vajadzētu revidēt arī Saeimu, bijis aktuāls jau iepriekš. Piemēram, iepriekšējais valsts kontrolieris Rolands Irklis uzskatījis, ka nav objektīvu šķēršļu Valsts kontrolei revidēt Saeimas tēriņus. Savukārt politiķi, līdzīgi kā Korčagins, norādījuši uz iespējamu interešu konfliktu.
