Internātskolu slēgšana
Vēsturiski internātskolas tika veidotas kā "pagarinājumi" bērnunamiem ar izglītojošu un sociālās aprūpes funkciju. Liela daļa bērnu internātskolās bija no maznodrošinātām ģimenēm. Daļa internātskolu jaunieši bija ar vienu vecāku vai bez vecākiem.
Kopš 2019. gada šis jēdziens ir izņemts no likumiem, atklāja Bērziņa, dažas speciālās internātskolas Latvijā vēl esot, bet tādu, kurās tiktu īstenota izglītības pamatprogramma, vairs nav. Internātskolu slēgšanu ietekmējuši vairāki iemesli, viens no tiem – reģionālā reforma.
"Piemēram, mēs bijām Mālpils internātskolas darbinieki. Es nostrādāju 16 gadus, Ilze astoņus. Es nostrādāju līdz pašam slēgšanas brīdim un aktīvi biju tas, kurš iebilda pret internātskolu likvidēšanu, bet viena gada laikā 15 internātskolas tika noslaucītas. Viens no iemesliem, jā, bija reģionālā reforma. Mūsu internātskolā mācījās [bērni] no 19 pašvaldībām. Tad, kad notika reforma, šī skola automātiski pārgāja Mālpils pārziņā, un loģiski, ka maza pašvaldība šo skolu nevarēja uzturēt," stāstīja Liniņš.
Otrs iemesls – internātskolas kā tādas un to nosaukums sabiedrībā un mūsu politiķu ausīm "izklausījās nesmuki", vērtēja Liniņš.
"Visi lūgumi – atbrauciet, paskatieties, kā mēs dzīvojam un padzīvojiet kopā ar mums, nedeva rezultātu. Neviens pie mums neatbrauca. Tad viena gada laikā tas viss tā arī notika," atklāja Liniņš.
Jaunieši cīnās, kā māk
Viņš atzina, ka internātskolās mācījās riskam pakļauti bērni un jaunieši, tā saucamie "Origo" vai ielu bērni.
"Varbūt pat mazliet jocīgi, bet mūsu autobuss tieši pie "Origo" apstājās un šos bērnus salasīja. Daži no viņiem sestdienā un svētdienā nebija tikuši līdz mājām, tur pat arī bija pavadījuši savu laiku.
Katrs jaunietis, kas pie mums atnāca, bija riska grupas bērns, jo pēdējos gados jaunieši pie mums nonāca ar sociālo dienestu ziņu. Vardarbība, klaiņošana, seksuāla vardarbība, narkotikas, alkohols – ar to visu mēs saskārāmies un ar visu strādājām," stāstīja Liniņš.
Pēc internātskolu likvidēšanas tie jaunieši, kas iepriekš pēc sociālā dienesta rekomendācijām tika nosūtīti uz internātskolu, tika atsviesti atpakaļ tajā pašā vidē, no kuras iepriekš tika izcelti ārā.
"Šobrīd jau četrus bērnus, kas tobrīd bija kādā otrajā, trešajā klasē, esmu redzējis, fonā skatoties "Degpunktā", jo viņus meklē policija, viņi ir bezvēsts pazuduši. Es domāju, ka tā viņi dzīvo. Kaut kā viņi iet to savu ceļu, cīnās, bet tāda nopietna atbalsta mūsu valstī šiem bērniem nav. Tāpēc es biju pret internātskolu likvidāciju, jo neredzēju, kas būs vietā un palīdzēs šiem bērniem. Šobrīd, manuprāt, ir tā – ja vecāku un skolas resursi ir izsmelti, tad īsti nav nekā, kur virzīt šo bērnu," pauda Liniņš.
Skolā nevar mācīties, ja to neapmeklē
Bērziņa vērtēja, ka klaiņojošie bērni, kas neapmeklē skolu, kādam būtu "jānoķer" – jātiek viņiem klāt. Internātskolā šāda iespēja bija, parastajās skolās tas tā nenotiek.
"Parastajā ikdienas darbā mēs netiekam viņiem klāt, jo viņi nenāk uz skolu. Ja atnāk uz skolu, tad ir uz dažām stundām un prom, un tad nedēļām var nenākt. Kāds var būt mācību process? Kādas var būt konsultācijas, kādi mājasdarbi? Bet tad, kad strādājām internātskolā, tur variantu nebija. Tur no rīta, ko mācību procesā skolotājs uzdod, pēc launaga, kad ir vakara mācības, gribi vai negribi – ir jāizmācās. Notika brīnumi, kad pašvaldība ir noķērusi, pierunājusi vai labprātīgi atvedusi pie mums bērnu, un no deviņām nesekmīgām atzīmēm pirmajā pusgadā viņš spēja būt sekmīgs otrajā pusgadā, jo viņam nav variantu – viņš mācās, viņš pabeidz skolu," skaidroja Bērziņa.
Vislielākais risks, ko šobrīd saredz Liniņš, ir bērni, kas katru gadu no izglītības sistēmas tiks vienkārši izstumti. Jauniešiem, kuri atpaliek mācībās un nepabeidz skolu ar pirmo reizi, ir liela iespēja nepabeigt to arī ar otro vai trešo reizi, jo līdz tam brīdim motivācija bieži vien zūd.
"Es neredzu, kā mēs strādāsim ar šiem jauniešiem, kas krīt ārā. Mēs šobrīd meklējam vainīgos skolā, vecākos, sociālajos dienestos, bet šie bērni jau ir tagad, un nekas ar viņiem nenotiek, viņi tāpat kuļas tā, kā viņi māk," vērtēja Liniņš.
Viņaprāt, to nepieciešams risināt, ieviešot atbalsta sistēmu šiem jauniešiem, jo nav jau runa tikai par zināšanām – iemesli, kāpēc riska grupas jaunieši netiek pāri eksāmenu slieksnim, var būt visdažādākie.
"Katram bērnam ir jāatrod pieeja un jāsaprot, kādi ir tie iemesli, un jāsniedz atbalsts, kura šobrīd, ja vecāki un skola ir izsmelti, tālāk nav," pauda Liniņš.
Cerība nav zudusi
Bērziņa pauda cerību, ka internātskolas nav slēgtas uz visiem laikiem.
"Varbūt ir jānomaina nosaukums, varbūt kādam ir jāatzīst, ka tā bija kļūda. Var to saukt par... es nezinu, es visu ko esmu izdomājusi, tā var būt diennakts skola vai kaut kas skaistāks, bet pie tā ir jāatgriežas. Internātskolām kaut kādā veidā ir jāatgriežas, jo tikai tā var pilnasinīgi tai lietai pieiet, un izdarīt savu darbu pedagogs un sociālie dienesti var tikai tad, kad tas skolēns ir tur, kur par viņu rūpējas un pieskata," Bērziņa vērtēja.
Viens no mīnusiem, ko daudzi saskata internātskolās, ir fakts, ka bērni, to apmeklējot, nedzīvo ģimenē, bet gan iestādē, taču ne vienmēr tas ir sliktākais risinājums, vērtēja Liniņš. Viņš uzsvēra, ka internātskolā, kurā strādāja viņš, bija patiesi ģimeniskas attiecības, un bērni to novērtēja.
"Gadu no gada, nedēļu no nedēļas, man pienāca klāt kāds no maniem audzināmajiem un teica – vai es drīkstu šo sestdien, svētdien nebraukt mājās, es zinu, ka tur būs alkohols, dzeršana, vardarbība, mani sitīs, uz mani kliegs, es nevarēšu pagulēt, man būs mierīgāk, ja es palikšu. Un mēs atļāvām. Pie mums palika sestdienās, svētdienās pusaudži," stāstīja Liniņš.
KONTEKSTS:
Sabiedrisko mediju labdarības maratons "Dod pieci!" šogad aicina palīdzēt riskam pakļautiem bērniem un jauniešiem. Vecrīgā, Doma laukumā, izbūvētajā stikla studijā uz 158 stundām ieslēgts Latvijas Radio 5 ētera personība Toms Grēviņš, lai sešarpus diennakšu garumā tiešraidē pirmo reizi "Dod pieci!" vēsturē viens pats atskaņotu tikai par ziedojumiem izvēlētās dziesmas.
Savukārt blakus "Dod pieci!" studijai sākusies garākā labdarības skriešanas stafete. Tās laikā, iesaistot pēc iespējas vairāk skrējējus, uz skrejceliņa bez apstājas paredzēts noskriet teju 158 stundas.
Ziedojuma iespējas un mērķis
- No 1. līdz 21. decembrim – tīmekļa vietnē dod.pieci.lv iespējams apmainīt ziedojumu pret savu mīļāko dziesmu Latvijas Radio 5 ēterā ar elektronisko norēķinu starpniecību.
- No 1. līdz 21. decembrim ziedot var visās "Circle K" uzpildes stacijās, kur tiks pieņemti gan skaidras, gan bezskaidras naudas ziedojumi. Šogad, tāpat kā pērn, "Circle K" dubultos to ziedojumu apjomu, kas saņemti viņu degvielas uzpildes stacijās.
- No 15. līdz 21. decembrim skaidras un bezskaidras naudas ziedojumi tiks pieņemti arī labdarības maratona stikla studijā Vecrīgā, Doma laukumā.
- Līdz pat Zvaigznes dienai, 2024. gada 6. janvārim, ziedojumi tiks pieņemti labdarības organizācijas Ziedot.lv tīmekļa vietnē www.ziedot.lv, izvēloties projektu "Dod pieci!".
Visi saziedotie līdzekļi 100% apmērā caur projekta partneri – labdarības organizāciju Ziedot.lv nonāks pie bezpeļņas organizācijām, kas sniedz profesionālu palīdzību bērniem un jauniešiem, kuri palikuši bez pienācīgas ģimenes un sabiedrības aprūpes, cietuši no vardarbības un citiem noziegumiem, saskaras ar dažādām dzīves grūtībām.
