ĪSUMĀ:
- Daļa skolotāju Latvijā konstatējusi algas samazinājumu.
- Arodbiedrība: Algas nav aprēķinātas korekti.
- Ar 1. septembri notikusi pāreja uz 36 stundu darba nedēļu, sabalansējot skolotāja darba nedēļu.
- LIZDA pieļauj vairākus iemeslus neprecīzajam algu aprēķinam, tostarp ierēdņu maiņu IZM.
- Skolotāja Ventspilī: Jūtos kā ar dunci mugurā.
- Latvijas Pašvaldību savienība: Jādomā, kā pedagogiem ļaut strādāt un pelnīt vairāk.
Arodbiedrība esot konstatējusi 11 iemeslus, kāpēc pedagogiem šobrīd var būt algas samazinājums. Piemēram, ir pašvaldības, kas finansējumu pārdala, proti, atņem daļu naudas lielākai skolai un iedala mazākai. Finansējuma var nepietikt arī pašvaldībās, kurās samazinājies skolēnu skaits vai arī pašvaldība iepriekš no sava budžeta ir ieguldījusi vairāk, taču tagad daudzumu samazina.
"Daudzās izglītības iestādēs rodas šīs problēmas, un viņi norāda, ka stundu vērtība ir kļuvusi mazāka eiro izteiksmē tāpēc, ka janvārī tika piešķirts 61,67 miljoni eiro, un liela daļa šo naudu ielika algas likmē, paaugstināja algas, bet tā nauda bija jāizlieto slodzes balansēšanai vai piemaksās," skaidroja Vanaga.
Vanaga gan uzsvēra, ka negrib nosodīt nevienu skolas direktoru vai pašvaldību, jo iepriekš šādas pieredzes, kad nauda iedota mācību gada vidū, nav bijis. IZM esot vajadzējis skaidrot, kā ar to pareizi rīkoties un kādas sekas var atstāt viena vai otra darbība, uzskata Vanaga.
Tāpat viņa norāda – lai gan reizēm šo situāciju varot risināt iestādes vai pašvaldības līmenī, šobrīd varot droši teikt, ka aprēķini no ministrijas puses nav korekti un ar valsts izmaksāto mērķdotāciju šomēnes nepietiek pedagogu atalgojuma pieauguma nodrošināšanai un slodžu balansēšanas ieviešanai.
"Mēs pieļaujam domu, ka aprēķinu neprecizitāte varētu būt tamdēļ, ka ir bijusi diezgan strauja arī darbinieku nomaiņa pašā IZM, un tā ir tomēr specifika, šo aprēķinu veikšana ir smagnēja, tiešām tā ir smagnēja.
Tāpēc mēs prasām pārskatīt šo finansēšanas sistēmu jau vairākus gadus, un mēs neizslēdzam, ka tur var būt arī kāds cilvēciskais faktors, vienkārši sistēmas nepārzināšana, būtisku nianšu nezināšana, iepriekšējās valdības pēdējo izmaiņu izsekojamība," skaidroja LIZDA pārstāve.
Pēc aprīlī panāktās vienošanās par pedagogu atalgojuma pieaugumu IZM vairākkārt uzsvērusi, ka ar ieplānoto finansējumu pietiks visiem apsolītajiem mērķiem, taču arodbiedrības priekšsēdētāja Vanaga izteica prognozi, ka ar piešķirto mērķdotāciju pedagogu darba samaksas nodrošināšanai varētu nepietikt pašvaldībās, kurās būtiski samazinājies skolēnu skaits.
Skolotāja: Jūtos kā ar dunci mugurā
Latvijas Radio uzrunāja Ventspils 1. pamatskolas vēstures un sociālo zinību skolotāju Initu Āboliņu, kura ar nožēlu stāstīja, ka par skolotāju strādā jau daudzus gadus, bet pirmo reizi jūtas tā, "ka ar dunci būtu mugurā iedurts". Ieraugot savu bankas kontā ienākušo algu, viņa pamanīja, ka alga ir nevis pieaugusi, bet samazinājusies par 110 eiro, un tā ir neto alga.
Initu par algas samazinājumu neviens nebija brīdinājis, tāpēc viņai bijis patiesi liels šoks un neskaidrība. Pavasarī norunāts, ka viņas darba slodze būs tāda pati kā iepriekš, bet 1. septembrī viņa esot uzzinājusi, ka tomēr būs par četrām stundām mazāk.
Āboliņa stāstīja, ka iepriekš viņas alga bruto ir bijusi aptuveni 1136 eiro, taču šogad atalgojuma likme ir par apmēram 90 eiro vairāk. Taču ar 1. septembri ir notikusi pāreja no 30 stundu darba nedēļas uz 36 stundu darba nedēļu, sabalansējot skolotāja darba nedēļu un nodrošinot 65% un 35% darba slodzes sadalījumu, tostarp arī proporcionāli palielinot skolotāju zemāko bruto algas likmi no 900 eiro uz 1080 eiro.
Skolas vadībai esot nācies izlīdzināt slodzes, jo esot prasība, ka pedagogs nedrīkstot strādāt vairāk par slodzi. Ja ir pāri slodzei, tad esot jāmaksā no piemaksu finansējuma.
Skolas vadība esot informējusi Ventspils izglītības pārvaldi, kas attiecīgi ieguvusi datus arī no pārējām novada skolām. Taču, kā norādīja Āboliņa, viņa noteikti nav vienīgā, kas tādā situācijā nonākusi.
Kritizē darba apjomu dalījumu
Latvijas Radio sazinājās arī ar Saldus Izglītības pārvaldes vadītāju Saulcerīti Levicu, kura skaidroja, ka skolotāji šobrīd jūtas izbrīnīti, jo pedagogu atalgojums šajā mācību gadā nav būtiski samazinājies, bet nav arī pieaudzis. Tas esot apmēram tāds pats kā iepriekšējā gadā.
Levica sacīja, ka, lai gan doma nav slikta, šobrīd ir bijis nepārdomāti ieviest skolotāju darba apjomu dalījumu, kas paredz 65% no darba slodzes atvēlēt kontaktstundām, bet 35% veltīt pārējiem darba pienākumiem.
Pašlaik šādu kārtību ieviest esot neiespējami, tādēļ direktoriem vajadzēja vienoties ar skolotājiem par lielāku darba apjomu, lai varētu nodrošināt mācību procesu.
Izglītības pārvaldes vadītāja skaidroja, ka lielajās skolās skolotāja likme par slodzi ir augstāka, savukārt skolās ar mazāku skolēnu skaitu alga ir 1224 eiro par 36 stundu darbu, kā to nosaka Ministru kabineta noteikumi.
Tikmēr Latvijas Pašvaldību savienības padomniece izglītības un kultūras jautājumos Ināra Dundure norādīja, ka ir jādomā, kā ļaut pedagogiem strādāt un saņemt vairāk: "Pedagogi, kuri strādāja pilnu slodzi, kontaktstundas, kuri strādāja pat 1,2 slodzes, viņi saņēma stipri augstāku atalgojumu, nekā šobrīd ir par vienu sabalansēto likmi. Līdz ar to sanāk tā, ka, no vienas puses, mēs kārtojam sistēmu, bet ir mazāk iespējas vai arī pat nav ieteicams, ka strādā vairāk nekā likmi."
Kā noskaidroja Latvijas Televīzija, algu kritumu piedzīvojuši arī skolotāji Rīgas skolās. Rīgas domē (RD) sacīja, ka sabalansēta slodze skolotājam nozīmē lielāku tarificēto stundu skaitu, bet jārēķinās ar to, ka nodrošināt tādu pašu samaksu par stundu var tikai tad, ja pietiek finansējuma. Salīdzinājumā ar iepriekšējo mācību gadu
Rīgā kontaktstundu un tarificēto stundu skaits ir krietni palielinājies, un tas daudzās skolās radījis stundu maksas samazinājumu. Tas tāpēc, ka skolās ir centušies sabalansēt stundu skaitu.
Lai radušos situāciju skaidrotu un risinātu, ceturtdien, 19. oktobrī, LIZDA rīkos sanāksmi par valsts budžeta mērķdotācijas aprēķiniem un konstatētajām problēmām. Sēdē piedalīsies IZM pārstāvji un sniegšot skaidrojumu.
LIZDA esot veikusi arī pašvaldību aptauju, lai noskaidrotu, vai pašvaldības ir saņēmušas pilnu finansējumu. Šos aptaujas rezultātus LIZDA prezentēs 19. oktobrī.
IZM iepriekš uzsvērusi, ka finansējums pašvaldībām ir piešķirts, un ministrija izvērtēs, kā pašvaldībās ir veikta finansējuma pārdale.
KONTEKSTS:
Valdība augustā jau nolēma piešķirt papildu 13,2 miljonus eiro pedagogu zemākās darba samaksas likmes palielināšanai no šā gada 1. septembra, bet nozares arodbiedrība norādīja, ka šī summa nebūs pietiekama. LIZDA lēsa, ka zemākā algas likme ir pacelta par 8,4%, un naudu tālāk sadalīs katrā pašvaldībā, un vienam skolotājam pieaugums būšot daži desmiti eiro, bet citam – varētu būt arī simti.
Par pedagogu algu celšanu nozares ministrijai un arodbiedrībai bija nesaskaņas vairāku mēnešu garumā, tostarp notika trīs dienu streiks, kura laikā LIZDA panāca valdības lēmumu piešķirt papildu naudu pašvaldībām visu pedagogu atalgojuma palielināšanai. Taču LIZDA arvien nebija apmierināta ar IZM aprēķiniem, un tad izglītības ministre Anda Čakša ("Jaunā Vienotība") un arodbiedrība vienojās līdz augusta vidum sagatavot vienošanos, lai pedagogu streika vienošanās būtu izpildīta.
