Lai gan vairākas kruīza līnijas ir piesardzīgas ģeopolitiskās situācijas dēļ un kruīza kuģu skaits šogad Rīgā būs mazāks nekā pērn, pasažieru skaits varētu būt pat lielāks nekā iepriekš, norādīja Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētājs Viesturs Zeps.
"Pagājušogad atbrauca 99 kruīza kuģi, kas ir absolūts rekords Rīgas ostas vēsturē. Šim gadam raksturīgs ir tas, ka kuģi, kas brauc, viņi ir drusku lielāki pēc savas kopējās ietilpības un arī pasažieru skaits tur ir lielāks.
Pagājušogad brauca, var teikt, ar 60–70% piepildījumu, šogad brauc jau faktiski pilni kuģi. Pagājušogad bija 75 000–80 000, tad šogad būs 80 000–90 000 tūristu. Pasažieri brauc no dažnedažādākajām valstīm. Primāri, protams, tā ir Eiropa. Mēs rēķinājām, ka tātad pagājušā gada kruīza sezona ienesa gan pilsētai, gan ostai, gan veikaliņiem, gan piegādātājiem, kas piegādā šo to kuģiem, gan arī tiem, kas palīdz kuģus apkalpot, saremontēt un tā tālāk, aptuveni 10 miljonus eiro. Tā, manuprāt, ir pietiekoši nozīmīga nauda, kuras dēļ būtu svarīgi piestrādāt, lai mēs varētu nopelnīt pat vēl vairāk."
Pasažieru galamērķis nav osta, bet Rīga. Galvaspilsētas priekšrocība ir tā, ka kruīza kuģi faktiski piestāj centrā un uz Vecrīgu pasažieri var aiziet kājām. Rīgas Investīciju un tūrisma aģentūras Tūrisma pārvaldes vadītāja Ieva Lasmane pauda, ka tūrisma piedāvājums Rīgā ir gana plašs:
"Kruīza kuģu pasažieriem lielākā daļa ekskursiju vai plānu, ko viņi Rīgā darīs, jau principā ir zināma brīdī, kad viņi ierodas Rīgā. Proti, ir uzņēmumi, kas strādā ar šiem kuģiem un jau gatavo ekskursiju piedāvājumus, kurus attiecīgi uz kuģa pārdod un uzreiz pa taisno no kuģa pasažieri arī šajās ekskursijās dodas.
Savukārt mazākā daļa ir tie, kas izvēlas paši doties pilsētā. Lielākoties viņi nonāk mūsu tūrisma informācijas centrā.
Vislielākā interese ir apskatīt Vecrīgu, Pēterbaznīcas torni, daļa izvēlās iet paši savā gaitā ar pilsētas karti. Ir tādi, kas arī atsevišķi izvēlas kādu no ekskursijām, ko piedāvā gidi.
Protams, jāņem vērā, ka šie tūristi šeit ir salīdzinoši neilgu laiku, tas loks, ko viņi var apskatīt, ir salīdzinoši neliels, pārsvarā tā ir Vecrīga un jūgendstila rajons."
Populārākais galamērķis Latvijā, ko apmeklē 80% ārvalstu tūristu, ir Rīga, bet kruīza kuģi pērn un šogad piestāj arī Liepājā. Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) Tūrisma departamenta direktore Inese Šīrava norādīja – lai gan tūristi krastā pavada neilgu laiku, viņi tomēr izmanto vietējos pakalpojumus.
"Liepājā ir, pirmkārt, stipri mazāk šo kruīzu, desmitreiz mazāk. Bet Liepājas ekonomika arī ir, teiksim, daudz mazāka nekā Rīgas. Liepājai tas ir papildu iemesls piesaistīt ārvalstu tūristus. No vienas puses, tas ir gan izaicinājums viņus apkalpot, gan,
no otras puses, arī ļoti pozitīvi, ka tas atkal dod ieņēmumus vietējiem tūrisma pakalpojumu sniedzējiem – gan gidiem, gan tūroperatoriem, gan transporta pakalpojumiem, ēdinātājiem, tas tiešām ir papildu atspaids nozarei.
Speciālas reklāmas tieši kruīzu pasažieru piesaistei mēs neorganizējam, bet es domāju, ka šeit kopumā palīdz kopējās Latvijas valsts reklāmas, ko mēs rādām savos mērķa tirgos valstīs, kas, starp citu, arī ir tie galvenie kruīza pasažieru pārstāvētie tirgi, piemēram, Vācija vai Lielbritānija, vai ASV," sacīja Šīrava.
Lai nākotnē Rīgas ostā varētu piestāt vēl lielāki kruīza kuģi, ostā plānots būvēt jaunu, garāku pasažieru termināli. Ostas pārstāvji turpina arī sarunas par regulāras prāmju satiksmes atjaunošanu maršrutos Rīga–Stokholma un Rīga–Helsinki.
