Apstājies pulkstenis, tukša reģistratūra, kas savulaik uzņēma viesnīcas viesus, vairs nav ne restorāna, ne iespējas pasūtīt telpas ballēm. Tāds skats paveras skaistajā Mežotnes pilī, kas vēl līdz 2021. gadam tika iznomāta uzņēmumiem, bet pēc pandēmijas to īsti vairs neviens nekāro.
Vācbaltiešu Līveniem savulaik piederējušo Mežotnes pili 1797. gada projektējis itāļu arhitekts Džakomo Kvarengi. Rundāles pils atjaunotājs Imants Lancmanis uzsvēra, ka Mežotnes pils reģionā ne tikai kļuvusi par pagrieziena punktu izpratnē par piļu arhitektūru 19. gadsimtā, bet arī mūsdienās ir viena no svarīgākajām Latvijas arhitektūras un kultūras vērtībām.
Pils nozīmi uzsvēra arī Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes vadītājs Juris Dambis, tāpat kā Lancmanis noraidot ieceri, ka pils varētu nonākt privātās rokās.
Imants Lancmanis: Mežotne ir izcila. Tā ir ne tikai izcila, bet ārkārtēja. Pacelt jautājumu, ka tā varētu nebūt valsts īpašums, tas nozīmē – par kādu kultūras mantojumu mēs varam runāt? Tas ir neiespējami.
Latvijas Radio. Ja nonāk lietpratēja rokās, tad tomēr ir riski?
Imants Lancmanis: Bet kāda lietpratēja rokās? Ja var nopirkt pili par diviem miljoniem Itālijā, kurš pirks pili šeit? Biznesu taisīt ir neiespējami, ir jāiegulda pārāk liela nauda, tas nekad neatmaksāsies.
Kultūras ministrijas parlamentārā sekretāre Agnese Lāce nepieļāva domu par pils pārdošanu, bet pauda cerību, ka pēc iespējas ātrāk pils atkal būtu pieejama sabiedrībai. Darba grupas pirmā tikšanās būs 24. aprīlī.
"Gaidām iesaistīto pušu redzējumu par to, kā situācija varētu tikt risināta. Tā būs iespēja saprast, kāds ir piemērotākais juridiskais risinājums, kāds ir nepieciešamais finansējums. Pils uzturēšanas izmaksas gadā ir ap 46 000 eiro un komunālie maksājumi ap 33 000 gadā," sacīja Lāce.
Jau iepriekš ir izskanējis, ka pils varētu kļūt par Rundāles pils muzeja filiāli. Gatavību uzņemties rūpes par to pauda direktore Laura Lūse. Arī viņa minēja iespējamās izmaksas – 300 000 eiro gadā. Abām iestādēm būtu viens administratīvais aparāts, un Rundāles pils gatava atdot Mežotnei vairākus vēsturiskos priekšmetus, kas nonākuši tās īpašumā un savulaik piederējuši tai.
Laikā, kad tiek slēgtas skolas un pietrūkst naudas veselības aprūpei, varētu šķist, ka pils glābšana nebūtu prioritāte. Taču sanākušie cilvēki vērsa uzmanību uz to, cik svarīga tieši šajos sarežģītajos laikos ir kultūras pieejamība un kultūras vajadzības. Emocionālā uzrunā eksprezidents Valdis Zatlers teica, ka visas zvaigznes ir saslēgušās, lai glābtu Mežotni, un vajadzīga tikai labā griba. Turklāt sarunas nedrīkstētu ievilkties bezgalīgi.
Iniciatīvas grupā, kas iestājas par Mežotnes pils saglabāšanu valsts īpašumā, ir eksprezidents Valdis Zatlers, Rundāles pils atjaunotājs Imants Lancmanis un direktore Laura Lūse, Bauskas novada domes priekšsēdētājs Aivars Okmanis, mūziķis Igo, kas tuvumā izveidojis kultūrcentru "Ceplis", arī Mazās Mežotnes pils īpašniece, māksliniece Regīna Deičmane.
