Iniciatīvu par plašākām stāvvietām "Neskrāpē mašīnu – prasi plašāku stāvvietu" Saeimā iesniedza pērn februārī. Iniciatīvas autori vērsa uzmanību uz biežiem negadījumiem stāvvietās, uzsverot, ka prasības normatīvajos aktos par autostāvvietu platumiem neatbilst mūsdienu transportlīdzekļu izmēriem.
Saeimas Mandātu komisija atbalstīja iniciatīvas tālāku virzību un tās nodošanu valdībai padziļinātai izvērtēšanai.
Visbiežāk reģistrē negadījumus pie "Spices", "Apelsīna", "Rietumu centra"
Pēc Latvijas Transportlīdzekļu apdrošināšanas biroja (LTAB) datiem, no 2017. gada līdz 2022. gadam apdrošināšanas sabiedrībām pieteikti 6442 negadījumi autonovietnēs (2022. gadā – 1010 negadījumi).
Visvairāk negadījumu bijuši autonovietnēs Rīgā pie tirdzniecības centra "Spice", Ādažos pie tirdzniecības centra "Apelsīns", Liepājā pie "Rietumu centra", Daugavpilī pie "Ditton nama", Jelgavā pie "Valdekas", Valmierā pie "Valletas".
Atlīdzībās par šiem negadījumiem izmaksāti 5,09 miljoni eiro, no kuriem vidējā atlīdzība bijusi 790,12 eiro, bet lielākā atlīdzība – 16 561,69 eiro.
LTAB norādīja, ka šie ir tikai reģistrētie negadījumi, taču ievērojams negadījumu skaits paliek nefiksēts (pēc Valsts policijas aplēsēm, līdz pat 70%), par maznozīmīgajiem negadījumiem netiek ziņots, jo bojājumi ir nelieli vai nav iespējams identificēt negadījuma izraisītāju.
Vienlaikus pastāv pieņēmumi, ka nereti atlīdzības tiek pieteiktas arī par gadījumiem, kas notikuši ārpus tirdzniecības centru autonovietnēm, bet kā negadījuma vieta tiek norādīta tirdzniecības centra autonovietne. Tādējādi pieejamo datu ticamību varētu apšaubīt, norādīts ziņojumā.
Ieteiktais normatīvs – 2,3 līdz 2,5 metri platumā
Pašlaik atbilstoši noteikumiem vietu automašīnas novietošanai aprēķina, pieņemot, ka vienam vieglajam auto nepieciešami aptuveni 25 kvadrātmetri – auto novietošanai, piebraukšanai un izbraukšanai.
Teritorijas plānojumos un lokālplānojumos pašvaldība nosaka prasības autonovietņu izvietošanai.
Ir arī valstī noteikti rekomendējamie autostāvvietas platumi – 2,5 metri ērtai iebraukšanai un izbraukšanai un 2,3 metri apgrūtinātai iebraukšanai un izbraukšanai. Taču tā piemērošana ir brīvprātīga.
Praksē gan tiek taupīts uz autostāvvietu izmēriem, kuru platums svārstās no 2,3 līdz 2,5 metriem.
LTAB, kas ir viens no šīs iniciatīvas autoriem, atzīmē, ka salīdzinājumam Igaunijā standarti paredz autostāvvietu platumu kā minimums no 2,6 līdz 2,7 metriem un to garums ir 5 metri, bet citur Eiropā ieteiktais minimālais vieglā transportlīdzekļa autostāvvietas platums ir 2,5 metri.
Turklāt Latvijā noteiktais standarts izstrādāts 2002. gadā, un kopš tā laika ievērojami mainījušies automašīnu parametri, piemēram, 1974. gadā "Volkswagen Golf I" auto bija 1,61 metru plats, bet 2012. gadā "Volkswagen Golf VII" markas automobilis – 2,03 m.
LTAB ieskatā visērtākais autostāvvietu novietojums ir atzīstams "skujiņas" jeb slīpā transportlīdzekļu izvietojuma princips 2,5 metru platumā.
Ekonomikas ministrija – regulējuma izmaiņas nav nepieciešamas
Ekonomikas ministrija gan neuzskata, ka būtu nepieciešamas izmaiņas būvniecības regulējumā, un skaidroja, ka stāvvietas platuma standarts ir ieteicams, bet atkāpes no tā pieļaujamas tikai, ja projektētājs var ticami pierādīt, ka cits izvēlētais risinājums ir līdzvērtīgs vai labāks par standartā noteikto.
Atkāpe no ieteiktā standarta nav pieļaujama tikai tādēļ, ka personai (piemēram, pasūtītājam vai būvspeciālistam) nav vēlmes sekot standarta prasībām, skaidroja Ekonomikas ministrija.
Lai kliedētu mītus un neizpratni, ministrija vērtēs iespēju sniegt par šo publisku skaidrojumu Būvniecības informācijas sistēmā.
Satiksmes ministrija iesaka ļaut pašvaldībām noteikt kritērijus
Savukārt Satiksmes ministrijas ieskatā būtu jāļauj pašvaldībām noteikt kritērijus (apstākļus), pēc kuriem vērtēt un noteikt citus parametrus (izņēmuma gadījumā), nekā ieteikts standartā.
Katra autonovietnes izveide vērtējama individuāli, un Satiksmes ministrija uzskata, ka konkrētu parametru iekļaušana noteikumos nedos vēlamo rezultātu, jo ierobežojošais faktors ir tirdzniecības īpašnieka subjektīvās vēlmes un redzējums par transportlīdzekļiem paredzēto platību stāvlaukumos.
Tikmēr Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija norādīja, ka specifiskas prasības autostāvvietu risinājumiem autonovietnēs ir projektējamas individuāli.
Iesaistītās institūcijas piekrīt – lai risinātu jautājumu par drošāku transportlīdzekļu novietošanu publiskajās autonovietnēs, būtu skaidri jānosaka normatīvo aktu un standartu ievērošana plānošanas dokumentu izstrādē un to īstenošanā un, iespējams, jāizstrādā ieteikumi stāvvietu platuma standartu pārskatīšanai.
Iestādes uzskata, ka pašvaldībām būtu jāinformē būvniecības ierosinātāji par nepieciešamību pievērst uzmanību autostāvvietas platumiem un, iespēju robežās, autostāvvietas projektēt, ievērojot "skujiņas" izvietojumu.
