Aizvadītās nedēļas vētras sekas šeit lielajos kapos redzamas ik uz stūra – lieli zari un veseli koki sakrituši gan uz kapu kopiņām, gan gājēju celiņiem. Notikušais licis atbildīgajām amatpersonām rūpīgāk izvērtēt arī vēl atlikušos, stāvošos kokus. Secināts – daļa no tiem ir bīstami un būs jāzāģē, Latvijas Televīzijai norādīja SIA "Rīgas meži" daļas "Dārzi un parki" vadītājs Aigars Pencis:
"Šī vētra mums pierādīja, ka situācija tiešām ir kritiska, un šobrīd esam drošības apsvērumu dēļ slēguši lielo kapu teritoriju un aicinām iedzīvotājus nedoties uz šejieni, kamēr neesam šīs bīstamības likvidējuši. Par nākotni – plānojam apspriesties ar iedzīvotājiem un risināt koku kopšanas jautājumu."
Pēc Rīgas pieminekļu aģentūras pasūtījuma uzņēmuma "Labie koki" eksperti apsekojuši visus 2500 Lielajos kapos augošos kokus. Secinājums – aptuveni 1000 koku ir bīstami.
SIA "Labie koki" arboriste, ainavu arhitekte Paula Ozoliņa skaidroja, ka tas tomēr nenozīmē, ka uzreiz visi 1000 koki būs jānozāģē:
"Dažāda veida sistēmas ir, ar ko stiprina, tas [nozāģēšana] ir kā galējais variants. Citos kokos varbūt vienkārši sausā zara izzāģēšana, galotnes samazināšana, vainaga kompaktāka izveidošana, lai būtu mazāka vēja ietekme uz koku."
Neglābjami bīstami un zāģējami pēc ekspertu vērtējuma ir 12 koki. Vēl vairāki desmiti atrodas zem jautājuma zīmes – saglābt vai zāģēt? Taču jebkurā gadījumā maksimālais zāģējamo koku skaits nebūšot vairāk par 50 – 60, kas ir tikai 2-3% no visiem Lielajos kapos augošajiem kokiem. Tā šonedēļ, tiekoties ar iedzīvotājiem, skaidroja amatpersonas.
Kustība "Lielo kapu draugi" piekrīt – bīstamus kokus atstāt nedrīkst, bet pirms ciršanas jāizvērtē visas citas iespējas.
Kustības aktīvists Andris Gobiņš norādīja, ka pirms koku nozāģēšanas sabiedrība ir jāinformē par to, kas nolemts:
"Mums svarīgi, ka ir informācijas caurspīdīgums un sabiedrība varētu uzzināt, kuri koki tie ir, lai katrs, kuram šaubas, varētu pārbaudīt un paskatīties.
Otrais svarīgais punkts pie ciršanas ir tas, ka tiek kopts tur, kur tiek kopts – nozāģējam zarus, nevis cērtam visu koku automātiski. Trešais, kas ir svarīgi – tur, kur tiek nocirsts, lai tiktu iestādīts vietā."
Kritušie koki bojājuši vairākus kapu pieminekļus, bet vienlaikus atklājuši arī jaunas vēstures liecības, ko varēs pētīt Rīgas pieminekļu aģentūra.
Visbīstamākās Lielajos kapos esot kļavas, kas vētras laikā kritušas visvairāk. Kā novēroja Latvijas Televīzija, iedzīvotāji īpaši neņem vērā izliktos brīdinājumus un turpina pastaigas parkā. Pašvaldība un eksperti uzsver – bīstamība šādās vietās saglabājas arī pēc vētras, jo bojātie koki un lielie zari turpina krist arī bezvēja apstākļos.
KONTEKSTS:
Aizvadītajā nedēļas nogalē vētras dēļ Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) saņēma vairāk nekā 1000 izsaukumu, Visvairāk izsaukumu saņemti tieši Rīgā un Pierīgas novados.
Sestdienas naktī lielākajā valsts daļā pūta stipras vēja brāzmas, un arī svētdien vējš saglabājās brāzmains. Spēkā bija arī brīdinājums par stipru vēju, īpaši piekrastē, kur tika lauzti koki un traucēta elektroapgāde.
Spēcīgais vējš Latvijā lauza kokus, kas krītot bojāja automašīnas, mājas un elektrolīnijas. Svētdien ap plkst. 14 bez elektrības Latvijā vēl bija aptuveni 10 000 mājsaimniecības. Ievērojami vētras postījumi ir Rīgas un Pierīgas mežos un parkos.
