Trauksmes celšanas sistēma paredz, ka ikviens Latvijas iedzīvotājs var ziņot par pārkāpumiem, ja tādus novēro savā darba vietā un pārkāpumi ir tādi, kas skar visas sabiedrības intereses. Sistēmai jānodrošina pienācīga trauksmes cēlēja aizsardzība.
Tikko apkopotā informācija par aizvadīto gadu liecina, ka pērn saņemts kopumā gandrīz 400 iesniegumu, kas noformēti kā trauksmes cēlēju ziņojumi. Tos izvērtējot saskaņā ar likumu, par likumam atbilstošiem atzīti nedaudz vairāk kā 100 iesniegumu.
Lai arī nedaudz, bet ziņojumu saturiskā kvalitāte ar katru gadu pieaug – atzīst Valsts kancelejas trauksmes cēlēju kontaktpunkta pārstāve Inese Kušķe.
"To lietu īpatsvars, kad trauksmes cēlēju ziņojumā norādītā informācija neapstiprinās, samazinās. Ja 2020.gadā bija 43%, kad neapstiprinājās fakti, tad 2022.gadā – tikai 38%," norāda Inese Kušķe.
Joma, kurā trauksme celta visvairāk, ir amatpersonu iespējami prettiesiska darbība,
kam seko izvairīšanās no nodokļu nomaksas un publisku līdzekļu izšķērdēšana. Bet cilvēki ziņojuši arī par krāpšanu saistībā ar ES fondu līdzekļiem, darba un vides drošību, sociālo pakalpojumu kvalitāti, nepienācīgu pacientu aprūpi.
Kā pozitīvu tendenci Inese Kušķe min to, ka pēdējos gados arvien pieaug trauksmes cēlēju preventīvā loma, jo, pateicoties ziņojumiem, pārkāpumus nereti var savlaicīgi novērst, apsteidzot prettiesisku rīcību.
"Ļoti raksturīgi ir ziņot, piemēram, par vides piesārņojumu. Piemēram, par situāciju, kad tāds sāk veidoties. Ja darbinieks savlaicīgi par savā uzņēmumā notiekošo paziņo, tad var laicīgi kaut ko izmainīt, lai tas nenotiktu," stāsta Valsts kancelejas trauksmes cēlēju kontaktpunkta pārstāve. "Līdzīgi ir saistībā ar darba drošību, ka darbinieks iekšienē redz to, ko no malas, piemēram, darba inspekcija nevar zināt. Viņš savlaicīgi paziņo, un var sniegt ieteikumus, ko šai situācijā uzlabot. Daudz ziņojumu ir par izglītības iestādēm par attieksmi pret saviem darbiniekiem. Tur arī, ja savlaicīgi par to paziņo, var veikt uzlabojumus."
Lai arī likums skaidri nosaka aizliegumu veikt represijas pret trauksmes cēlēju, praksē tas ne vienmēr darbojas, arī pērn fiksēti četri gadījumi, kad šīs represijas bijušas.
"Ja ir ziņots, un pēc tam attiecīgi saprot, kurš to ir darījis, un tad, viņam, piemēram, seko darba uzteikums vai mainās attieksme pret viņu – tad to var uzskatīt par nelabvēlīgām sekām trauksmes celšanas dēļ. Attiecīgi tad skatāmies, kā tālāk varētu vislabāk rīkoties. Likums arī paredz iespēju saņemt valsts nodrošinātu juridisko palīdzību, kas ir, vienkārši izsakoties, valsts apmaksāts advokāts. Un tad jau var kopīgi domāt, kā tālāk rīkoties, lai savas tiesības aizsargātu," skaidro Inese Kušķe.
Trauksmes celšanas sistēma Latvijā ir spēkā četrus gadus. Šogad tiks veikts arī pirmais lielais padziļinātais izvērtējums tās darbībai, īpašu uzmanību pievēršot arī aizsardzības jautājumiem un iespējai tos uzlabot un pilnveidot.
