Iepriekš, kad laikrakstu "Kurzemes Vārds" piegādāja tā abonēšanas centrs, cilvēki saņēma to jau pirms brokastīm, ap plkst. 7, bet tagad pastniece pirmo rīta avīzi pastkastītē iemet plkst. 9.43. Daļa TV Kurzeme aptaujāto iedzīvotāju ar šādu faktu ir neapmierināti, atzīstot, ka tas ir pārāk vēlu.
Irēna: "Tā kā "krievu laikos" – divos, vienos. Iepriekš mums jau pa nakti piegādāja, vakarā nākošās dienas avīzi."
Laimonis: "Vēlāk nāk, jā. Nu pusvienpadsmitos, desmitos ātrākais. Agrāk bija jau pulksten pussešos, sešos jau bija."
Laikrakstam "Kurzemes Vārds" šobrīd ir 3,5 tūkstoši abonentu. Pēdējā laikā abonentu skaits sarūk par 150 lasītājiem gadā, un redaktoru māc bažas, ka nākotnē to varētu būt vēl vairāk.
"Tāds izplatīts vēstījums ir: "Ja jūs avīzi man neatnesat līdz astoņiem rītā, tad man tā vairs nav vajadzīga, jo es izlasu darbā, es izlasu internetā.
Mūs tas uztrauc tāpēc, ka tiešām var arī palikt mazāk abonentu, kas ir mūsu pamats, mūsu galvenā uzņēmējdarbība, lielā mērā atkarīga, teiksim, no "Latvijas pasta" piegādēm," sacīja laikraksta "Kurzemes Vārds" redaktors Ints Grasis.
Arī reģionālais laikraksts "Talsu Vēstis" pauda sašutumu, ka bieži vien jūtas kā "Latvijas pasta" ķīlnieka lomā. Avīze nereti tiek piegādāta ļoti vēlu, vien ap septiņiem vakarā.
"Mēs nereti saņemam zvanus no abonentiem, kas līdz šim mūs ir abonējuši, kuri to pamato, ka tas ir iemesls, kādēļ viņi nevēlas abonēt. Šajā brīdī, kad jebkurš var būt satura veidotājs, var uzrakstīt un ielikt internetā, ielikt mājaslapā, tas padara saspringtāku šo mūsu iespēju konkurēt," norādīja laikraksta "Talsu Vēstis" galvenā redaktore Paula Kārkluvalka.
"Latvijas pasts" sarunās ar "Kurzemes Vārda" redakciju atzinis, ka piegādes laiku mainīt esot sarežģīti, un to netaisās darīt.
Šobrīd pasts laikrakstu Liepājā un tās apkārtnē piegādā no plkst. 9.00 rītā līdz 13.00, un ir iesaistīts 21 pastnieks.
VAS "Latvijas pasts" Kurzemes reģiona nodaļas vadītāja Diāna Bleiva skaidroja, ka klienti izturoties pret izmaiņām ar sapratni: "Mēs esam saņēmuši nelielu skaitu zvanu no klientiem, kuri palaiduši garām informāciju par to, ka mēs no 2. aprīļa piegādāsim "Kurzemes Vārdu" līdz vieniem. Un arī tie, kuri ir zvanījuši uz mūsu kontaktcentru, ir izturējušies tiešām ar sapratni."
"Kurzemes Vārda" abonēšanas centrs jau ilgstoši cietis finansiālus zaudējumus un avīzes piegādājis zem pašizmaksas, tāpēc nolemts to pārtraukt. Redakcija esot vērsusies vairākās valsts institūcijās, jo, viņuprāt, neesot taisnīga preses piegādes kompensāciju sadale, norādīja Grasis:
""Latvija pasts" saņem kompensāciju par to, ka Latvijā piegādā presi. Abonēšanas centrs "Kurzemes Vārds" nesaņem. Konkurences padome, kaut arī pirms tam viņa vairākkārt norādīja, ka tur ir problēmas, ka īsti pareizi nav šī sistēma, tomēr noraidīja mūsu pieteikumu."
"Kurzemes Vārds" Konkurences padomes (KP) lēmumu plāno pārsūdzēt Administratīvajā tiesā.
KP: Ministrijām norādīts, ka normatīvais regulējums kavē konkurenci
Tikmēr Konkurences padomē norādīja, ka saskaņā ar normatīvo regulējumu par abonētās preses piegādi, tostarp pastāvošo kompensāciju atbalsta mehānismu, kuru saņem "Latvijas pasts" kā universālā pasta pakalpojumu sniedzējs, atbildīgas ir Satiksmes un Kultūras ministrijas, nevis KP.
"KP jau ilgstoši ir Satiksmes un Kultūras ministrijas aicinājusi pārskatīt esošo sistēmu, kas nelabvēlīgi ietekmē konkurenci, un normatīvajā regulējumā paredzēt iespēju kompensēt radušos zaudējumus par abonētās preses piegādi ne tikai universālā pasta pakalpojumu sniedzējam, bet arī citiem komersantiem, kas piedāvā preses piegādes pakalpojumu un atbilst noteiktām prasībām, vai rast citu risinājumu, kas radītu vienlīdzīgu konkurenci," norādīja KP Vecākā komunikācijas speciāliste Paula Celma.
KP esot norādījusi ministrijām, ka līdzšinējais normatīvais regulējums kavē konkurenci un tās attīstību preses piegādes pakalpojumu sniegšanas tirgū Latvijā.
KP apstiprināja, ka 2023. gadā "Kurzemes Vārds" vērsās pie KP ar iesniegumu ierosināt lietu par Satiksmes un Kultūras ministrijas darbību neatbilstību Konkurences likuma 14.1 panta pirmajai daļai, tomēr lieta nav ierosināta.
"Izvērtējot "Kurzemes Vārda" iesniegumu, KP lietu neierosināja, jo KP kompetencē nav atcelt spēkā esošus normatīvos aktus, kā arī tai nav tiesību uzlikt par pienākumu nozares vadošajiem politikas veidotājiem paust noteiktu viedokli vai rosināt noteiktas izmaiņas normatīvajos aktos, jo tādējādi tiktu pārkāpts tiesiskuma virsvadības princips," norādīja Celma, skaidrojot, ka KP minētās situācijas risināšanā var darboties aizstāvības ietvaros – piemēram, iesaistoties darba grupās vai sniedzot atzinumus par normatīvajiem aktiem.
