Viņš vairākkārt uzsvēra, ka premjers daudzās starptautiska līmeņa vadības sanāksmēs ir neaizstājams.
Viņš Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā" pirmdien, 15. aprīlī, klāstīja, ka pēc iepazīšanās ar Valsts kontroles ziņojumu sapratis, ka ir "juridiska kolīzija" – Valsts kanceleja uzskata, ka rīkojas likumīgi, bet Valsts kontroles un Ģenerālprokuratūras interpretācijā tā nav.
Kariņš vairākkārt uzsvēra, ka paļāvās uz Valsts kancelejas lēmumiem, jo tā ir kancelejas atbildība nodrošināt premjera biroja un valdības darbu tā, lai tas atbilstu normatīvajiem aktiem un likumiem.
Premjers ar biroju pieņem politiskus lēmumus – "vai tikties ar tiem, darīt šo, kāds viedoklis paužams, dodamies uz turieni", bet kanceleja to nodrošina vislabākajā veidā likuma ietvaros. Valsts kancelejai bija pārliecība, ka viss ir likumīgi, klāstīja Kariņš. Viņš arī norādīja, ka premjera birojs arī strādāja ar pārliecību, ka visi lidojumi bija likumīgi.
Kariņš sacīja, ka viņš un birojs pieņēma lēmumu, kad doties un kā veidot darba kārtību, bet viņam nav piedāvāts izvēlēties starp iespējamiem lidojumiem, un par aviobiļešu cenām viņš arī nezināja.
"Tajā laikā es nezināju par izmaksām, man nestāstīja, nerādīja, nepiedāvāja. [..] Tagad uzzinot, cik tas maksāja, paceļas uzacis," atzina Kariņš, bet uzsvēra, ka viņam par biļešu cenām neviens neko neteica.
Viņš arī sacīja, ka nezina, vai premjera biroja darbinieki zināja konkrētas cenas, un viņš nezinot, kurš tieši kārtoja lidojumus. Kariņš skaidroja, ka gala vārds no viņa bija par darba kārtību, bet tālāk viņš nezināja, kurš konkrēti birojā to kārtoja.
Kariņš gan noliedza, ka viņam ir vienalga, cik maksāja viņa komandējumi, bet pauda, ka premjers par to nelemj un viņš uzticējās valsts pārvaldes darbiniekiem. "Pretējā gadījumā, ja nevar uzticēties Valsts kancelejai, tad katram jānāk ar savu juristu komandu, kas replicē Valsts kancelejas darbu. Ir taču jāpaļaujas uz valsts pārvaldi," sacīja Kariņš.
Ekspremjers arī norādīja, ka Valsts kancelejas darbu savukārt auditē Valsts kontrole, kura viņa premjerēšanas laikā nevienu reizi nav aizrādījusi par lidojumiem un Valsts kancelejas darbā problēmas nesaskatīja.
Kariņš arī uzsvēra, ka nav jurists un uzticas Latvijas tiesībsargājošajām iestādēm, kuras pašlaik vētī speciālo avioreisu lietu.
Viņš arī vēlreiz uzsvēra, ka vairākās Eiropas Savienības sanāksmēs valsti var pārstāvēt tikai premjers un premjeram arī jābūt klāt citās svarīgajās tikšanās, "man šķiet, ka mūsu valstij jānodrošina, ka valdības vadītājs, kas nav aizstājams šajos formātos, var tikt tur, kur jātiek", pauda Kariņš.
"Ja nedod šo iespēju, mēs izkritīsim no aprites, un mūsu valsts vairs nebūs dzirdama," viņš sacīja.
Kariņš arī piebilda, ka Latvijā nekritizē to, kurš neko nedara, bet valstij ir "jābūt premjeram, kas strādā starptautiski".
KONTEKSTS:
Veicot bijušā premjerministra Krišjāņa Kariņa ("Jaunā Vienotība") speciālo lidojumu revīziju, Valsts kontrole secinājusi, ka nelikumīgi no valsts budžeta izlietoti vismaz 221 566 eiro, bet vēl vismaz 323 688 eiro no Eiropas Savienības (ES) Padomes līdzekļiem izlietoti neekonomiski. Revīzijā gan nebija iespējams konstatēt konkrētus atbildīgos, kuri pieņēmuši lēmumus par speciālo lidojumu izmantošanu premjerministra un delegācijas ārvalstu komandējumos, tāpēc to vērtēs tiesībsargājošās iestādes.
Saistībā ar Kariņa lidojumiem uz dienesta pārbaudes laiku atstādināts Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis. Tikmēr Valsts kanceleja, Valsts kontroles revīzijas publiskošanas dienā komentējot iesaistīto pušu atbildību, norādīja, ka izvēli par komandējuma vajadzībām nepieciešamo transportu ir izdarījis un pasūtījumu veicis tieši Ministru prezidenta birojs.
Kariņš iepriekš publiski uzsvēris, ka ir devies darba vizītēs un strādājis valsts interesēs, bet pats neiedziļinājās lidojumu organizēšanā, bet drīz pēc tam, kad Ģenerālprokuratūra sākusi un nodevusi Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB) izmeklēšanai kriminālprocesu par iespējamu finanšu līdzekļu izšķērdēšanu lielā apmērā saistībā ar Kariņa specreisiem, Kariņš demisionēja no ārlietu ministra amata.
